Zaļā Latvija: Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma projektu vadītājs Ņikita Aleksejevs par māju renovāciju — iedzīvotāju šaubām, apkures rēķiniem un kavēto lēmumu cenu

Statistika rāda, ka Latgale šīs iespējas izmantojusi daudz mazāk nekā citi Latvijas reģioni. Latgale, no visa pieejamā atbalsta, ir apguvusi nepilnus 4%. Latgales pilsētu aktivitāte, atbalsta programmu apguvē arī ir ļoti dažāda. Piemēram, no kopējā apgūtā finansējuma Latgalē, Daugavpilī līdz šim renovētas vien dažas mājas, tai pat laikā Rēzeknē vairāk kā 20.

Kāpēc tā noticis un vai situācija mainās? Kāda ir iedzīvotāju attieksme Daugavpilī un kā rīkojas pašvaldība? Atbildes uz šiem jautājumiem meklēja Radio Alise Plus raidījumu vadītāja Inga Zelča, uz sarunu aicinot Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmuma projektu vadītāju Ņikitu Aleksejevu.

- Latgale energoefektivitātes atbalsta programmu apguvē ir bijusi ļoti kūtra un to apguvusi krietni mazāk nekā citi reģioni. Kāpēc tā noticis?
- Ir vairāki iemesli. Pirmkārt, par renovāciju iepriekš tika runāts salīdzinoši maz, un informācija līdz iedzīvotājiem nonāca lēnāk. Otrkārt, jāņem vērā arī finansiālā situācija reģionā – daudzi dzīvokļu īpašnieki baidījās uzņemties papildus saistības. Treškārt, nebija uzskatāmu veiksmīgo piemēru, kas uzrunātu apkārtējos.

- Svarīgs faktors bija arī informācijas trūkums. Vai var teikt, ka Latgale nokavēja šo procesu?
- Daļēji var teikt, ka jā, ka Latgale šo procesu sāka nedaudz vēlāk nekā citi reģioni. Ilgu laiku trūka sistemātisku informatīvo kampaņu un skaidrojuma par to, kā praktiski darbojas renovācijas programmas un kādi ir ieguvumi iedzīvotājiem. Daudzi dzīvokļu īpašnieki vienkārši nezināja, ar ko sākt un kā pieņemt kopīgu lēmumu. Tikmēr citos Latvijas reģionos jau bija izveidojusies pieredze, parādījās pirmās renovētās mājas un pozitīvie piemēri. Tagad situācija pakāpeniski mainās, jo vairāk tiek organizētas tikšanās ar iedzīvotājiem un pieejama arī plašāka informācija par renovācijas iespējām, tāpat arī ir pozitīvie piemēri pilsētā. 

- Iedzīvotāju interese par ēku renovāciju ir aktivizējusies. Kā pašvaldība un apsaimniekotāji panāca, lai iedzīvotāji vairāk interesētos par renovāciju?
- Pēdējos gados lielāks uzsvars likts uz komunikāciju ar iedzīvotājiem un skaidrojošo darbu. Pašvaldība kopā ar apsaimniekotājiem organizē informatīvās tikšanās par renovācijas procesu, izmaksām un pieejamo valsts un Eiropas Savienības atbalstu. Kopš 2024. gada notikušas vairāk nekā 150 šādas tikšanās, kur iedzīvotāji varēja uzdot jautājumus par savas mājas situāciju. Interesi būtiski veicina arī praktiski piemēri – renovētas mājas un zemāki apkures rēķini.

- Vai augstie apkure rēķini ir viens no argumentiem, kas pārliecina cilvēkus pieņemt lēmumu par renovāciju?
- Jā, apkures rēķini bieži ir viens no galvenajiem argumentiem, kas liek cilvēkiem domāt par mājas renovāciju. Interese parasti pieaug ziemā, kad iedzīvotāji saņem lielākus rēķinus un sāk salīdzināt savas izmaksas ar citām mājām. Renovētās ēkās apkures maksājumi var būt ievērojami zemāki – piemēram, nerenovētās mājās tie var sasniegt ap 2,40 eiro par kvadrātmetru, bet renovētās ap 0,88 eiro. Šādi praktiski piemēri palīdz saprast, ka renovācija var būt arī reāls veids, kā ilgtermiņā samazināt mājas uzturēšanas izmaksas.

- Energoefektivitāte bieži tiek saistīta tikai ar apkures izmaksām, taču renovācijas ieguvumi ir daudz plašāki. Kā renovācija ietekmē dzīves kvalitāti?
- Renovācija patiesībā ietekmē daudz vairāk nekā tikai apkures izmaksas. Atjaunojot ēku, tiek sakārtota tās tehniskā infrastruktūra – fasāde, jumts, pagrabs, inženierkomunikācijas, ventilācijas sistēmas. Tas nozīmē, ka māja kļūst drošāka, samazinās avāriju risks un ilgtermiņā arī neparedzēti izdevumi par dažādiem remontdarbiem. Uzlabojas arī dzīves komforts – dzīvokļos ir vienmērīgāka temperatūra, mazāk caurvēju un mitruma, kas pozitīvi ietekmē iedzīvotāju veselību. Turklāt renovēta māja ir vizuāli pievilcīgāka un pieaug arī dzīvokļu tirgus vērtība, kas īpašniekiem ir būtisks ieguvums nākotnē.

- Kādas ir biežākās bažas un argumenti pret renovāciju?
- Visbiežāk iedzīvotāju bažas saistītas ar finansēm un iespējamiem papildu maksājumiem. Daudzi baidās no kredītsaistībām, jo renovācijas projekti parasti tiek finansēti ar aizdevumu, kas vairākus gadus jāatmaksā. Rodas arī šaubas, vai visi mājas iedzīvotāji spēs regulāri veikt maksājumus. Situāciju sarežģī arī informācijas trūkums par renovācijas procesu un reālajiem ieguvumiem. Tomēr, redzot konkrētus piemērus no jau renovētām mājām, šīs bažas bieži pakāpeniski mazinās.

- Vai ir gadījumi, kad renovācija nav izdevīga?
- Jā, ir situācijas, kad renovācijas projekts konkrētai mājai var nebūt ekonomiski pamatots vai tik izdevīgs, kā sākumā šķiet. Piemēram, ja ēkai ir nopietni tehniski bojājumi un nepieciešami lieli konstrukciju remontdarbi, izmaksas var kļūt ļoti augstas. Tad pēc energoaudita un tehniskā novērtējuma var izrādīties, ka ieguldījumi pārsniedz iespējamo ekonomisko ieguvumu. Tāpēc katra māja jāvērtē individuāli – jāveic energoaudits, jāizvērtē tehniskais stāvoklis un tikai tad jāpieņem pamatots lēmums par renovāciju. Mērķis nav pierunāt renovēt par katru cenu, bet palīdzēt pieņemt ekonomiski pamatotu lēmumu.

- Vai Latgalei bija īpašāki Energoefektivitātes atbalsta programmas nosacījumi?
- Latgales reģionam tika izstrādāta īpaša pieeja energoefektivitātes atbalsta programmās, ņemot vērā reģiona ekonomisko situāciju un zemāko renovācijas aktivitāti. Tika samazināts nepieciešamais enerģijas ietaupījuma slieksnis līdz vismaz 10%, kas ļāva īstenot arī mazāka apjoma projektus, ne tikai pilnu renovāciju. Tas deva iespēju veikt atsevišķus uzlabojumus, piemēram, siltināt sienas vai mainīt jumtu. Šāda pieeja palīdzēja iesaistīt vairāk māju renovācijas procesā, un programma bija ļoti pieprasīta – finansējums tika izsmelts ātri.

- Ko jūs gribētu pateikt iedzīvotājiem, kuri vēl šaubās?
- Mēs katrs esam savas dzīves un mājas saimnieki. Ir vērts paskatīties uz citu māju pieredzi un analizēt faktus. Dzīve mainās, un arī mūsu mājām ir jāpielāgojas jaunajai realitātei. Renovācija šodien nav tikai izvēle – daudzos gadījumos tā kļūst par nepieciešamību. Mēs paši esam atbildīgi par savām mājām un par to, kādā vidē dzīvosim nākotnē.

Projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē” visa gada garumā turpinās stāstīt par risinājumiem, atbalsta iespējām un praktiskiem piemēriem — radio ēterā, sociālajos tīklos un drukātajos medijos.

Projektu “Radio Alise Plus sabiedrības informēšanas projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē”” līdzfinansē no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem.