Dienas ziņas 08.08.2026

Vuocīšus satraucs dronu incidents Leipcigas lidūstā

Šūnedeļ gon vuocīšus, gon cytus Eiropā nūpītnai satrauca Leipcigas/Halles lifdūstā atrostais bezpilota lidaparats, kas beja apreikuots ar nalelu spridzekli. Ukrainys lidmašyna, natuoļi nu kuruos tyka atrosts drons ar spruogstvīlom, beja pīkrauta ar municeji, roksta vuocu mediji. Municeja nailgi pyrms tam beja puorvasta nu Francejis, i, vistycamuok, beja paradzāta tuoluokai transporteišonai. Leipcigas lidūsta Vuocejis austrumūs kolpoj militarūs kravu puorvoduojumim, tymā skaitā Vuocejas bruņuotūs spēku i NATO vajadzeibom, kai ari kolpoj par bazu Ukrainys aviokompanejai "Antonov Airlines". Izmekliešona vēļ īt sovu gaitu, i pagaidom par konkretim vaineigīm incidentā sprīst vēļ agri, tūmār, pīmāram, “NewsWeek” jau ir formuliejs viersrokstu vaicuojuma formā: “Vuoceja sazaskar ar kuodraiz naīdūmojamū: jauns kars ar Krīveji?” “Newsweek” citej Joahimu Krauzi, drūšeibys ekspertu nu Ķīles Universitatis Drūšeibys politikys instituta "Mes pošlaik pīdzeivojam Krīvejis kara eskalaceji..., kas ņiuļa napuorprūtami arvīn vairuok ir vārsta pret eiropīšim, kurī snādz militarū paleidzeibu Ukrainai".

Latvejis valsts kompensēs militara incidenta radeitus zaudiejumus lauksaimnīceibā

Militara incidenta radeitūs zaudiejumus lauksaimnīceibā valsts kompensēs leidz 90% apmārā. Nu 10. juļa Latvejā ir spākā jauns reguliejums, kas paradz kompensacejis par militara incidenta, tymā skaitā dronu un cytu hibridapdraudiejumu, radeitim teišīm zaudiejumim. Ja eipašums ir apdrūšynuots pret militarīm riskim voi tiergā taida apdrūšynuošona nav pīejama, valsts kompensēs leidz 90% no teišīm zaudiejumim. Ja militarūs risku apdrūšynuošona ir pīejama, bet eipašums nav apdrūšinuots, valsts kompensēs līdz 75%. Kompensaceji varēs sajimt par militara incidenta rezultatā nūdareitim būjuojumim siejumim, stuodiejumim, mežaudzem, lauksaimnīceibys dzeivnīkim i tehniku. Par būjuojumim treis dorba dīnu laikā pec militaruo incidenta juoinformej Lauku atbolsta dīnasts, militaruo incidenta faktu aplīcynuos Nacionalī bruņuotī spāki. LAD izviertēs būjuojumu apmāru i mieneša laikā pījims lāmumu par kompensacejis dašķieršonu i apmāru.

Kūksnes granulu apkures kotlu eipašnīkim pasaruoda cereiba

Pec šuos vosorys granulu pīejameibys problemom i cenu kuopuma beidzūt pasaruoda cereiba, ka, apkuris sezonam suokūtīs, vītejīm pierciejim byus kū bērt kotlūs. Treis Latvejis granulu ražuotuoji apsajāmušs prioritarā kuortā ar kurynomū nūdrūšynuot Latvejis tiergu i saimisteibys. Latvejis granulu ražuošonys uzjāmumu kūpejuo jauda sasnādz 1,8 miljonus tonnu godā, mozuok par pusi nu apjūma sastuoda “premium” granulys, kas paradzātys muojsaimnīceibom. Latvejis vītejais patiereņš teik riekinuots ap 350 000 tonnu godā. Taitod ražuotuoju jauda vairuokys reizis puorsnādz patiereņi. Tūmār ģeopolitika, pīguožu izmaiņis i leluoks pīprasiejums Eiropā na viņ pacēļe granulu cenys, bet ari apgryutynuoja jūs pīejameibu Latvejis pierciejim.

Gatavoj “Latvejis austrumu teritorejis atteisteibys lykumu”

Šūnedeļ Saeimys Cylvāktīseibu i sabīdryskūs lītu komisejis Latgolys apakškomiseja izbraukuma sēdē Kruoslovā viertēja prīkšlykumus lykumprojektam " Latvejis austrumu teritorejis atteisteibys lykums" pyrms tuo skateišonys ūtrajā lasejumā Saeimā. Ir īsnāgts prīkšlykums atbolstomūs teritoreju lūkā īkļaut Jēkabpils nūvodu. Kai nūruoda “Jaunuos Vīnuoteibys” puorstuovi, attuolums nu Boltkrīvejis rūbeža leidz Daugovys krostam Jēkabpils nūvoda Jadvigovā ir viņ 47 kilometri. Pošlaik lykumprojekts paradz eipašus atbolsta pasuokumus austrumu nūvodim: vītejuos ekonomikys atteisteibys veicynuošonu, dorba vītu radeišonu i investiceju pīsaisti, izmontojūt specialūs ekonomiskūs zonu prīkšrūceibys. Īcarāts uzlobuot muojūkļu pīejameibu, transporta, digitalū un energetikys infrastrukturu, styprynuot izgleiteibys īspiejis, informativū telpu i vītejū identitati.

Daugovpiļs Vīneibys pamatškola davīnuota Daugovpiļs Valsts gimnazejai

Daugovpiļs dūme nolēma ar augustu Daugovpiļs Vīneibys pamatškolu davīnuot Daugovpiļs Valsts gimnazejai, lai tuoļuok realizietu izgleiteibys programmys nu 1. līdz 12. klasei. Pādejūs četru vuiceibu godu laikā školānu skaits piļsātys pamatškoluos nūkrits par 15,5%. Golvanūkuort tys saisteits ar negativu dabyskū pīaugumu i demografejis tendencem.

Augustā viers piļsātys liduos kara aviaceja

Kai informej Zemessardzis 34. kuojnīku bataljons, vysu augustu viers Daugovpiļs i Augšdaugovys nūvoda planavuoti NBS i NATO sabīdruotūs lidaparatu zamī puorliduojumi gon dīnnakts gaišījā, gon tymsījā laikā. Īspiejams eislaiceigi palelynuots trūkšņu leimeņs. Īdzeivuotuojus aicynoj neuzatraukt, puorliduojumi nūteik militarūs vuiceibu ītvorūs.