NATO samits Ankarā i drūšeibys izaicinuojumi
Šūnedeļ Turcejā nūzarysynuoja NATO sammits, kuramā golvanuo uzmaneibu tyka pīvārsta vīnuoteibai atbolstā Ukrainai i aliansis kūpumā spieju styprynuošonai. Sammita ītvorūs Latveja kūpā ar vairuokom citom vaļstim paziņuoja par aizsardzeibys, drūšeibys i nūtureibys bankys izveidi, lai nūdrūšynuotu izdeveiguoku finansiejumu aizsardzeibys industrejai. Veļ sammitā tyka apstyprynuota apsajimšona 2026. i 2027. godā snēgt Ukrainai militarū paleidzeibu 140 miljardu eiro apmārā. Latvejis vaļdeiba šūmienes jau pīškeira papyldus 7 miļjonus eiru NATO i Amerikys Savīnuotūs Vaļstu kūpējai PURL iniciativai militarūs preču pīguodei Ukrainai. Storptautyskūs diskuseju centrā nūkliva ari Amerikas Prezidenta Donalda Trampa izasaciejumi par Grenlandi i tierdznīceibys attīceibom. Tūs komentēja Dānejis premjerministre Mete Frederiksena, kurei uzsvēra, ka Grenlande nateik puordūta.Aktualuo situaceja Ukrainys i Krīvejis konfliktā
Ukrainys i Krīvejis konfliktā turpynojās saspryngta situaceja. Krīvejā, piec Ukrainys dronu trīcīņim Rostovys apgobolā izacāluši ugunsgrāki naftys bāzēs i ūstys terminalūs. Sovukuort Krīveja turpynoj uzbrukumus Ukrainai ar raketem i dronym, nu kurim leluokū daļu izadūd neitralizēt. Vīnlaikus Vuocejis Federaluo prokuratura paziņova, ka "Nord Stream 2" sprydzynuošonā aizdūmuos turātīs Ukrainys pylsūņs reikuojīs piec Ukrainys īstuožu nūruodiejumim. Ukrainys Generalprokuratura apgolvoj, ka leidz šam laikam nav konstatiejuse nikaidus faktus, kas līcynuotu par Ukrainys vaļsts saisteibu ar itim spruodzīnim. Veļ Ukrainā pīaug sabīdreibys dusmys saisteibā ar mobilizacejis metodim, par kū līcynoj spontanī protesti Ļvovā šūnedeļ, kurymūs beja īsaisteiti puors symti cylvāku.Latvejis īkšpolitika i drūšeibys vaicuojumi
Latvejis vaļdeiba atbaļstiejuse papyldus leidzekļu pīškieršonu Ukrainys biegļu atbolstam. Kūpejais finansiejums šūgod sasnēgs vairuok kai 14 miļjonus eiro. Taipat vaļdeiba atbalstiejuse leiguma sliegšonu ar Lītuvu par puorrūbežu sadarbeibu ceiņā pret nūzīdzeibu, kai ari lāmuse par nūdūkļu atvīgluojumu paplašynuošonu daudzbārnu saimem, kurymuos bārns pylda vaļsts aizsardzeibas dīnasti. Sovukuort Generalprokurors Armins Meisters atziņs, ka Latvejā asūt gryuteibys atkluot korupcejis shemas, golvanūkuort tuodieļ, ka tryukst pīredzējušu operativūs darbinīku.Regionaluos ziņis: Daugovpiļs i Augšdaugovys nūvods
Daugovpiļī i Daugovpiļs apkuortņā turpynojās dorbs pi civiluos aizsardzeibys styprynuošonys. Pošvaļdeiba atkuortuotai pasludynuojuse īpierkumu patvertņu īreikuošonai. Leidzeigus dorbus planavoj ari Augšdaugovys nūvodā, kur sešuos ākuos tiks īreikuotys trešuos kategorejis patvernis. Sovukuort Daugovpiļs piļsātvidē turpynuos uzstuodēt jaunus, vīnuota stila dzeramuo iudiņa breivkrānus.Sabīdreiba i infrastruktura
Latgolā izaskota, ka byus osa konkurence par īkļyušonu nuokušajā Saeimā. Saskaņā ar Centraluos vieleišonu komisejis datim, Latgolys vieleišonu apgobolā Saeimys vieleišonom registrieti 180 kandidati, jī puorstuov 14 politiskuos partejis i apvīneibys. Tai kai parlamentā nu vysys Latvejis īvielēs 112 deputatus, tod saīt, ka konkurence byus 15 kandidati iz vīnu vītu parlamentā. Nu vysim Latgolys kandidatim 32, voi 17,7 procenti ir Daugovpiļs īdzeivuotuoji. Taidā veidā Daugavpiļi puorstuov praktiski kotrs sastais kandidats, kas pretendej iz vītu Saeimā nu Latgolys vieleišonu apgobola. Atguodynuosim, ka Saeimys vieleišonys Latvejā nūtiks 3. oktobrī.Rūbežsorgi sajēme diplomus
Šudiņ Vaļsts rūbežsardzis koledžā Rēzeknē absolventi svineigi sajēme eisuo cikla profesionaluos augstuokuos izgleiteibys diplomus i specialuos leitnanta pakuopes. Itus ir pylna laika studeju jau 22. izlaidums. Pasuokumā pīsadalieja ari Vaļsts prezidents Edgars Rinkevičs. Juo dorba vizita laikā Rēzeknē bija ari tikšonuos ar piļsātys dūmes vadeibu, Austrumlatvejis radūšūs pakolpuojumu centra "Zeimuļs" i izstuožu noma "Breivvaļsts duorgumu noms" apmekliejumi, kai ari tikšonuos ar Rēzeknis i Latgolys specialūs ekonomiskūs zonu i Rēzeknes piļsātys jaunīšu dūmes puorstuovim.Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par ziņu raidījumu “Ziņas bez robežām” saturu atbild SIA “Alise Plus”.
#sif_maf2026
Sekojiet jaunumiem
Abonējiet Alise Plus jaunumus un saņemiet svarīgāko informāciju savā e-pastā.