Редакция на русском языке
Klausīties tiešraidi 
Sprīdze ap Iranu i diplomatejis strupceļš
Šūnedeļ pasaulī turpunōjās sprīdze ap Iranu. Iranys ōrlītu ministrs Abass Aragči Krīvejā tykōs ar Vladimiru Putinu. Mīra sarunys ar Ameriku par kūdulprogramu ir apsastuojušs, i diplomateja šūbreid ir strupceļā. Tymā pošā laikā Libanā grupiejums “Hizbollah” noraidieja īspēju sarunom ar Izraelu, saceidams, ka tys var destabilizēt vysu regionu.Diskusejis par karu Ukrainā i līderu atšķireigī uzskoti
Turpynojās diskusejis ap karu Ukrainā. Amerikys prezidents Donalds Tramps pec sarunys ar Krīvejis vadeitōju izasacieja, ka Ukraina militari asūt vōja, sovkōrt Ukrainys prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēre, ka Kijiva grib piļneigu kara nūsliegšonu, navys eislaiceigu pamīru iz 9.maja svātku dīnu Moskovā.Pasaulī rekordleli aizsardzeibys izdavumi
Pec jaunōkīm datim pasaulī aizsardzeibai iztārāti jau ap 2,9 triljonym dolaru, i izdavumi pīaug jau vinpadsmytū godu pēc kōrtys. Lelōkī tēreņi jūprūjom ir Amerikys Savīnotajom Vaļstim, Ķīnai i Krīvejai.Tragedeja Indonezijā – vilcīņu sadursme ar upurem
Traģisks nūtykums šūnedeļ beja Indonezijā. Pi Džakartys sasadyura divejii viļcīni. Gōjuši būjā vysmaz 14 cylvāki, vairōki dasmiti ir īvainōti. Nalaime nūtyka, kad tōlsatiksmes vilcīņs ībrauce stōvūšā sastōvā.Eiropā sasaasynoj demografiskō krize
Eiropa aizvīn osōk izjyut demografiskōs problemys. Vōcejā dzimsteiba sasnāguse zamōkū leimeni pec Ūtrō pasaules kara, i leidzeigi trendi radzami i citōs valstīs.ASV i Lītuva styprynoj Baltejis drūšeibu ar HIMARS leigumu
Baltejis reģiona drūšeibys styprynōšonai ASV i Lītuva parakstejušys papyldu leigumu par HIMARS rakešu sistemu pīgōdi. Leiguma kūpejō vērteiba sasnādz vairōkus symtus miljonu dolaru.Latvejā jauns pīgōjīns vielēšonu sistemai
Latvejā šūnedeļ pījymts svareigs lāmums par vēlēšonu sistemu. Vaļdeiba nūlēma uzticēt tos izstruodi valstij pīderūšim uzjāmumim – “LMT”, “Tet” i “Latvejas valsts mežim”.Satversmis tīsys lāmums par Varakļānu pīdereibu
Satversmis tīsa šūnedeļ atzyna, ka Varakļānu īkļaušona Madonys nūvodā atbylst lykumam, i administrativī rūbeži napōrroksta cylvāku pīdereibu Latgolai.ES nūteikumi par dzeivnīku čipuošonu i registraceji
Eiropys Savīneiba pījāmuse jaunus nūteikumus par dzeivnīku lobtureibu – turpmōk vysim suņim i kačim byus obligata mikročipu īšyušona i registraceja, kas paleidzies nūvērst nalegalū tierdznīceibu.Atzeimōta Latgolys kongresa dīna
Latvejā šūnedeļ atzeimota i Latgolys kongresa dīna, kas saisteita ar 1917. goda nūtykumim i Latgolys lūmu Latvejis valstiskumā.Kontrabanda i nalegalō migraceja pierūbežā
Krōslovys pusē rūbežsorgi Daugovā atroda plūstus ar kontrabandys cigaretem, bet Augšdaugovys nūvodā aizturāts cylvāks par nalegalūs migrantu pōrvodōšonu.Daugovpilī atsōc īlu remontus
Daugovpilī atsōkts īlu remonts – pec asfaltbetona ryupneicys darbeibys atjaunošonys piļsātā nūteik bedreišu remonti, vyspyrma sakōrtojūt intensivōs satiksmes pūsmus.Bejušais pažarņīku depo nūdūts pošvaļdeibai
Vaļsts nūlāmuse nūdūt Daugovpils pošvaļdeibai bejušū ugunsdzēsēju depo, kas varētu tikt izmontōts piļsātai nūdereigom vajadzeibom.Piļsāta gatavojās turisma sezonai
Piļsāta aktivi gatavojās turisma sezonam – tiks uzlobōti laukumi, uzstōdeiti ōra trenažieri i sakōrtōtys atpyutys vītis.Lelōs tolkys rezultati Daugovpilī
Daugovpilī apkūpōti “Lelōs tolkys” rezultaty – sakūptys daudzys teritorejis, tolkā pīsadalieja vairōk kai divejis tyukstūšys cylvāku.Storptautyskais keramikys simpozijs Daugovpilī
Kulturys jūmā Daugovpilī sōcīs storptautyskais keramikys simpozijs “Ceramic Laboratory”. Pīsadola mōkslinīki nu dažaidom vaļstim i nūslāgumā pīdōvōs jaunu izstōdi.Spīdveja saceikstis stadionā “Lokomotive”
Sporta draugus gaida spīdvejs – stadionā “Lokomotive” svātdiņ nūtiks saceikstis ar Krakovys komandu.Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par ziņu raidījumu “Ziņas bez robežām” saturu atbild SIA “Alise Plus”.
#sif_maf2025
