Zaļā Latgale: Augšdaugavas novada izpilddirektors Pēteris Dzalbe par energoefektivitāti — iedzīvotāju uzticēšanos, renovācijas izaicinājumiem un neizmantoto iespēju cenu

Lai gan valsts un Eiropas Savienības līmenī pieejami dažādi atbalsta instrumenti, realitātē projektu īstenošana bieži sastopas ar iedzīvotāju skepsi, informācijas trūkumu un bažām par finansiālajām saistībām. Tajā pašā laikā ir arī pozitīvi piemēri, kas apliecina – ar mērķtiecīgu darbu un atklātu komunikāciju iespējams panākt būtiskas pārmaiņas.

Par to, kā veicināt energoefektivitāti, kā uzrunāt iedzīvotājus un kādas iespējas šobrīd pieejamas Latgalē, atbildes meklēja Radio Alise Plus raidījumu vadītāja Inga Zelča, uz sarunu aicinot Augšdaugavas novada pašvaldības izpilddirektoru Pēteri Dzalbe, kurš savu pieredzi guvis, strādājot gan Daugavpilī, gan Rēzeknē, kur aktīvi tika īstenoti dzīvojamo māju renovācijas projekti.

- Kā sākās Jūsu profesionālā pieredze energoefektivitātes jomā?

- Mana pieredze šajā jomā sākās Daugavpilī, kad tika ieviesta energopārvaldības sistēma pašvaldībā. Tas bija laiks, kad mēs sākām daudz nopietnāk analizēt enerģijas patēriņu un saprast, ka ar vienkāršiem risinājumiem nepietiek. Energoefektivitāte nav tikai tehnisks jautājums – tas ir arī pārvaldības, plānošanas un sabiedrības izglītošanas jautājums. Kad vēlāk devos strādāt uz Rēzekni, man jau bija skaidrs redzējums – ja mēs gribam panākt rezultātu, mums jāsāk ar cilvēkiem, nevis ar projektiem. Tieši tāpēc pirmais solis bija skaidrot, runāt un iesaistīt iedzīvotājus.

- Jūs bieži uzsverat, ka energoefektivitāte nav tikai siltināšana. Ko tas nozīmē praksē?

- Tas nozīmē, ka nevar skatīties uz vienu elementu atrauti no pārējiem. Ja mēs tikai nosiltinām fasādi, bet neatrisinām apkures sistēmu vai ventilāciju, rezultāts nebūs optimāls. Energoefektivitāte ir komplekss pasākumu kopums – fasāde, jumts, pagrabs, apkures sistēma, ventilācija un arī iedzīvotāju paradumi. Piemēram, ja mājā tiek uzstādīta moderna apkures sistēma, kas ļauj regulēt temperatūru katrā dzīvoklī, cilvēks var pats kontrolēt savus izdevumus. Tas ir ļoti svarīgs faktors, kas motivē iedzīvotājus iesaistīties.

- Kā izdevās panākt iedzīvotāju uzticēšanos Rēzeknē?

- Tas nebija ātrs process. Sākumā skeptiķu bija daudz vairāk nekā atbalstītāju. Cilvēki baidījās no kredītiem, no neskaidrām izmaksām un no tā, ka solījumi netiks izpildīti. Mēs izvēlējāmies vienkāršu, bet efektīvu pieeju – pilnīgu atklātību. Gājām uz sapulcēm, skaidrojām katru soli, atbildējām uz visiem jautājumiem. Ja vajadzēja, gājām uz vienu māju desmit reizes, līdz cilvēki saprata un pieņēma lēmumu. Ļoti svarīgi bija arī rādīt konkrētus piemērus un aprēķinus – cik maksāja pirms renovācijas un cik pēc tās. Kad cilvēks redz, ka viņa rēķins samazinās par 50 vai pat 60 procentiem, tas ir pārliecinošākais arguments.

- Kādu lomu šajā procesā spēlēja pašvaldība?

- Pašvaldība bija galvenais virzītājspēks. Tika izveidota energoefektivitātes komisija, kas regulāri analizēja situāciju un noteica prioritātes. Mums bija konkrēts uzdevums – katru gadu renovēt vairākas mājas. Tas deva skaidru virzienu un disciplīnu. Turklāt pašvaldība arī uzraudzīja procesu, kas radīja papildu uzticēšanos no iedzīvotāju puses.

- Kā jūs risinājāt birokrātijas jautājumus, kas bieži vien attur un baida iedzīvotājus?

- Mēs centāmies maksimāli atvieglot šo procesu. Var teikt, ka lielu daļu darba izdarījām iedzīvotāju vietā. No viņiem bija nepieciešams tikai pieņemt lēmumu un deleģēt pārstāvjus. Tika izveidotas māju padomes un pilnvarotās personas, ar kurām notika ikdienas komunikācija. Tas ievērojami samazināja birokrātisko slogu un paātrināja procesu.

- Kā tika risināti gadījumi, kad pieauga būvniecības izmaksas?

- Tas bija viens no sarežģītākajiem jautājumiem, īpaši pēc 2022. gada. Tomēr arī šeit palīdzēja atklāta komunikācija. Mēs skaidrojām situāciju, rādījām aprēķinus un kopā ar iedzīvotājiem pieņēmām lēmumus. Svarīgi bija tas, ka cilvēki jau bija iesaistīti procesā un uzticējās mums. Tas ļāva pārvarēt arī sarežģītākos brīžus.

- Kādu savu Rēzeknes pieredzi esat pārnesis uz Augšdaugavas novadu?

- Galvenais, ko esmu pārnesis, ir uzsvars uz komunikāciju un sadarbību. Mēs aktīvi strādājam ar iedzīvotājiem, skaidrojam iespējas un piedāvājam risinājumus. Papildus tam esam izveidojuši energoefektivitātes fondu, kas palīdz segt daļu izmaksu. Tas ir īpaši svarīgi mazāk turīgām mājsaimniecībām.

- Augšdaugavas novadā sāks darbu Tīras enerģijas centrs. Izstāstiet sīkāk, kas tas ir?

- Jā, jau aprīlī savas durvis vērs vaļā Augšdaugavas novada pašvaldības Tīrās enerģijas centrs. Tā būs vieta, kur cilvēki varēs saņemt praktisku palīdzību. Ne tikai teorētiskas konsultācijas, bet arī konkrētus soļus – ko darīt, kur vērsties, kā sagatavot dokumentus. Mēs palīdzēsim gan ar informāciju par finansējumu, gan ar projektu sagatavošanu. Tas būs kā atbalsta punkts ikvienam, kurš vēlas uzlabot savu mājokli vai uzņēmumu.

- Vai centrs būs pieejams arī citu reģionu iedzīvotājiem?

- Jā, noteikti. Mūsu mērķis ir palīdzēt pēc iespējas plašākai sabiedrībai. Konsultācijas būs pieejamas gan klātienē, gan attālināti, un tās varēs izmantot ikviens Latvijas iedzīvotājs, kā arī uzņēmējs, māju vecākais un biedrības.

- Kādi starptautiskie piemēri, jūsuprāt, būtu lietderīgi Latgales kontekstā?

- Ļoti labi piemēri ir Lietuvā un Polijā, kur renovācija tiek veikta kvartālu līmenī. Tas ļauj panākt lielāku efektu un optimizēt izmaksas. Tāpat svarīga ir digitalizācija un viedie skaitītāji, enerģijas monitorings un citi risinājumi, kas palīdz labāk kontrolēt patēriņu.

- Kāds būtu jūsu galvenais ieteikums Latgales iedzīvotājiem?

- Mans ieteikums ir nebaidīties un interesēties. Informācija ir pieejama, atbalsts ir pieejams, un iespējas ir daudz lielākas nekā pirms desmit gadiem. Svarīgi ir saprast, ka energoefektivitāte nav izdevums – tas ir ieguldījums. Ieguldījums savā mājoklī, savā komfortā un savā nākotnē.

Energoefektivitātes attīstība Latgalē lielā mērā ir atkarīga no komunikācijas, uzticēšanās un praktiska atbalsta. Lai gan izaicinājumu netrūkst, pozitīvie piemēri pierāda – pārmaiņas ir iespējamas. Galvenais ir sākt ar dialogu un vēlmi saprast. Jo tikai sadarbojoties iespējams panākt, ka Latgales mājas kļūst ne tikai siltākas, bet arī ilgtspējīgākas un ekonomiski izdevīgākas to iedzīvotājiem.

Projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē” visa gada garumā turpinās stāstīt par risinājumiem, atbalsta iespējām un praktiskiem piemēriem — radio ēterā, sociālajos tīklos un drukātajos medijos.

Projektu “Radio Alise Plus sabiedrības informēšanas projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē”” līdzfinansē no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem