Zaļā Latgale: LR ekonomikas ministrs Viktors Valainis: Mājokļu renovācija un enerģētiskā neatkarība ir Latvijas nākotnes pamats

Lai gan valsts un Eiropas Savienības līmenī pieejamas dažādas atbalsta programmas mājokļu renovācijai un energoefektivitātes paaugstināšanai, praksē to īstenošanu nereti kavē birokrātiski šķēršļi, iedzīvotāju piesardzība un bažas par finansiālajām saistībām. Vienlaikus Latvijā arvien aktīvāk tiek diskutēts arī par vietējo energoresursu izmantošanu, saules un vēja enerģijas attīstību, kā arī iespējām mazināt atkarību no importa un stiprināt valsts ekonomiku.

Par to, kā paātrināt daudzdzīvokļu māju atjaunošanu, kādas jaunas atbalsta programmas tiek gatavotas, kā energoefektivitāte saistīta ar elektroenerģijas cenām un kādu lomu šajos procesos ieņem Latgale, atbildes meklēja Radio Alise Plus raidījuma vadītāja Inga Zelča, uz sarunu aicinot LR ekonomikas ministru Viktoru Valaini.

– Kā jūs vērtējat situāciju ar energoefektivitāti un mājokļu atjaunošanu Latvijā, īpaši Latgalē?

– Es teiktu, ka Latgale šajā ziņā neatšķiras no pārējās Latvijas. Bieži izskan viedoklis, ka Latgalē renovētu māju ir mazāk, taču realitātē visā valstī situācija ir līdzīga. Latvijā kopumā nosiltināti nepilni 5% daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku. Tas nozīmē, ka problēma nav tikai vienā reģionā – tā ir visas valsts mēroga problēma.

Mūsu dzīvojamais fonds noveco. Daudzas mājas celtas pirms vairākiem gadu desmitiem, un bez ieguldījumiem tās kļūs arvien grūtāk uzturēt. Tādēļ mājokļu atjaunošana ir prioritāte gan Latgalē, gan Rīgā, gan citos Latvijas reģionos.

– Nesen pieejamā renovācijas programma tika izsmelta ļoti ātri. Ko tas liecina?

– Tas parāda, ka cilvēkiem interese ir ļoti liela. Programma, kuras apjoms bija 170 miljoni eiro, tika izsmelta ļoti īsā laikā. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji ir gatavi iesaistīties, sakārtot savus mājokļus un samazināt izmaksas.

Vienlaikus tas arī skaidri norāda, ka līdzšinējais finansējums nav pietiekams. Ja 20 gadu laikā ar līdzšinējo pieeju esam renovējuši mazāk nekā 5% dzīvojamā fonda, tad ir skaidrs – ar šādiem tempiem mēs tālu netiksim.

– Vai plānojas jaunas atbalsta programmas? Un ja plānojas, tad kāda būs jaunā valsts atbalsta programma?

– Mēs strādājam pie jaunas programmas, kuras sākotnējais apjoms būs virs 300 miljoniem eiro. Tā būs pārejas programma uz nākamo plānošanas periodu, bet mūsu mērķis ir daudz ambiciozāks – panākt, lai ik gadu mājokļu atjaunošanā tiktu ieguldīti 200 līdz 300 miljoni eiro. Mēs gribam radīt sistēmu, kur cilvēkiem ir vieglāk piekļūt finansējumam, kur ir mazāk birokrātijas un kur renovācija kļūst vienkāršāka un saprotamāka. Cilvēkiem jāredz, ka iesaistīties šādā programmā ir izdevīgi.

– Kādi būs galvenie uzlabojumi salīdzinājumā ar iepriekšējām programmām?

– Viens no būtiskākajiem uzlabojumiem būs elastība. Līdz šim bieži tika piedāvāts viens standarta modelis - siltināt fasādi. Taču ne visām ēkām tas ir vienīgais vai labākais risinājums. Ir mājas, kur svarīgāk ir uzlabot ventilācijas sistēmu, nomainīt logus, sakārtot apkures sistēmu vai veikt citus energoefektivitātes pasākumus. Jaunajā programmā būs iespējams izvēlēties piemērotākos risinājumus konkrētajai ēkai. Tas ļaus samazināt izmaksas, paātrināt projektu īstenošanu un sasniegt lielāku efektu.

– Vai Latvijā pietiek būvniecības kapacitātes tik apjomīgai renovācijai?

– Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Tāpēc mums jāveicina jaunu tehnoloģiju ienākšana tirgū. Piemēram, jau šobrīd Latvijā redzam pirmos projektus, kur māju siltināšanā izmanto koka karkasa paneļus, un darbi, kas agrāk ilga vairākus mēnešus, var notikt divu nedēļu laikā. Mums jāizmanto vietējie materiāli, jāattīsta vietējie uzņēmumi un jāveido pievienotā vērtība Latvijas ekonomikā. Renovācija nav tikai izdevumi – tā ir investīcija tautsaimniecībā.

– Kāpēc energoefektivitāte ir tik svarīga valsts ekonomikai?

– Jo mazāk siltuma izlaižam gaisā caur caurām sienām, jo labāk ekonomikai. Tas nozīmē mazāku enerģijas patēriņu, mazāku nepieciešamību importēt kurināmo un zemākus rēķinus iedzīvotājiem. Nauda, kas šobrīd tiek iztērēta liekiem siltuma zudumiem, var palikt ģimenēm vai tikt ieguldīta citās vajadzībās. Savukārt valsts līmenī tas nozīmē mazāku atkarību no importa un lielāku ekonomisko drošību. Īpaši ziemas sezonā šie jautājumi kļūst ļoti svarīgi.

– Kā energoefektivitāte saistās ar Latvijas enerģētikas nākotni?

– Tā ir viena no galvenajām sastāvdaļām. Otrs virziens ir vietējās elektroenerģijas ražošanas palielināšana. Mēs redzam, ka saules un vēja enerģija Latvijā attīstās strauji. Nesen Latvijā pirmo reizi bija diena, kad elektroenerģijas cena bija viena no zemākajām Eiropā. Tas parāda, ka gudras investīcijas darbojas. Ja mēs spējam kombinēt hidroelektrostaciju jaudas ar sauli un vēju, tad varam samazināt dārgas elektroenerģijas ražošanu no gāzes un mazināt importa nepieciešamību. Tas ilgtermiņā dod ieguvumu gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem.

– Sabiedrībā bieži ir bažas par vēja parku attīstību. Kā jūs to vērtējat?

– Es uzskatu, ka vēja parki jāattīsta tikai tur, kur iespējams panākt līdzsvaru starp ekonomiskajiem ieguvumiem, dabas vērtībām un vietējo iedzīvotāju interesēm. Latvijā ir daudz vietu, kur tas ir iespējams. Taču ir arī vietas, kur šādus projektus nevajadzētu attīstīt. Tāpēc svarīgākais ir dialogs un saprātīga plānošana.

Lēmumiem jātop sadarbībā ar pašvaldībām un vietējām kopienām. Tieši vietējie cilvēki vislabāk zina savu teritoriju, tās vajadzības un iespējas.

– Vai Latvijas normatīvais regulējums ir pietiekams, lai aizsargātu iedzīvotāju intereses?

– Es domāju, ka jā. Latvijā prasības ir stingras gan vides, gan drošības ziņā. Mūsdienu turbīnas ir kvalitatīvas un drošas. Tomēr svarīgākais nav tikai normatīvi – svarīga ir uzticēšanās un saruna ar cilvēkiem. Ja projekti tiek uzspiesti bez skaidrojuma, tad rodas pretestība. Ja ir dialogs, tad iespējams atrast labus risinājumus.

– Kādu vietu Latgale ieņem šajos nākotnes procesos?

– Ļoti nozīmīgu. Latgalei ir potenciāls gan mājokļu renovācijā, gan uzņēmējdarbības attīstībā, gan enerģētikā. Reģions var pilnvērtīgi izmantot valsts programmas un investīcijas. Svarīgākais ir nepalikt malā, bet izmantot iespējas. Mēs gribam, lai iedzīvotāji redz – valsts atbalsts ir reāls un pieejams.

Latvijas enerģētikas attīstība un veicināšana, ir Latvijas ekonomikas izaugsme un perspektīva nākotnē. Attīstot savus atjaunojamos energoresursus, mēs samazināsim importu, samazināsim savas ikdienas izmaksas un vecināsim mūsu dzīves labklājību.

Projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē” visa gada garumā turpinās stāstīt par risinājumiem, atbalsta iespējām un praktiskiem piemēriem — radio ēterā, sociālajos tīklos un drukātajos medijos.

Projektu “Radio Alise Plus sabiedrības informēšanas projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē”” līdzfinansē no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem.