Robežnieki - Latgales stiprie ļaudis: Rēzekne un Rēzeknes novads

ATBILDĪBA, DISCIPLĪNA UN LĪDERĪBA

Šī gada 1. septembrī savu darbu uzsāks Ģenerāļa Pētera Radziņa profesionālā vidusskola, kas ir vidējās izglītības iestāde ar militāru ievirzi. Skola izvietojusies Maltas vidusskolas telpās. Papildu vispārizglītojošiem mācību priekšmetiem te uzsvars tiks likts uz līderību, kritisko domāšanu un pastiprinātu fizisko sagatavotību. Skolā tiks nodrošināta militāro prasmju apguve, kas sniegs iespēju turpināt studijas Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā vai ārvalstu militārajās mācību iestādēs.

Par Ģenerāļa Pētera Radziņa profesionālo vidusskolu un mācībām tajā sarunājos ar skolas direktoru pulkvedi Vili BAUSKU.

-- Ir noslēgusies izglītojamo uzņemšana. Cik liela bija konkurence?

-- Pavisam uzņemti 24 jaunieši – piecas meitenes un 19 puiši. Jaunieši nāk no Preiļiem, Daugavpils, Maltas, Viļāniem, Jelgavas, Olaines, Ķekavas un citām Latvijas vietām. Kopumā saņēmām vairāk nekā 50 pieteikumus, tāpēc konkurence bija. Jāatzīst, ka mācību sekmes ir nedaudz sliktas, arī fiziskā sagatavotība varētu būt labāka. Lai gan par fizisko sagatavotību ļoti nesatraucamies, jo to iespējams pilnveidot skolā, bet sekmes ir sekmes. Tāpēc mans novēlējums 7., 8. un 9. klašu skolēniem, kuri apsver iespēju šeit mācīties, savlaicīgi pievērst uzmanību tiem mācību priekšmetiem, kas uzņemšanā ir nepieciešami, -- fizikai, ķīmijai un svešvalodai.

-- Vai jau zināma motivācija: jaunieši pieteicās skolai ar skaidru mērķi veidot militāro karjeru vai arī daļu piesaistīja valsts nodrošinātā sociālā pakete?

-- Šogad uzņemšanas procesā šādu anketēšanu neveicām, lai gan mums pašiem radās šāda doma. Nolēmām aptaujāt tos jauniešus, kuri iestājās skolā, lai noskaidrotu, kā viņi nonāca pie lēmuma iesniegt šeit dokumentus. Kur viņi uzzināja par skolu – sociālajos tīklos, no paziņām, izglītības iestādēs vai citur. Pagaidām gan speciāla anketa nav izstrādāta.

Ir redzams, ka ceļi līdz mūsu skolai ir ļoti dažādi. Piemēram, jaunieši no Maltas par skolu uzzināja, redzot, kas šeit notiek, savukārt jaunieši no Jelgavas atzina, ka par mums uzzinājuši izglītības izstādē “Skola 2026”. Arī motivācija var būt atšķirīga. Kādu piesaista sociālie ieguvumi – valsts apmaksātas mācības, ēdināšana, stipendija un citas iespējas. Citām ģimenēm svarīgi, lai bērns kļūtu patstāvīgāks, disciplinētāks un atbildīgāks. Mājās daudzus ikdienas pienākumus paveic vecāki, bet skolā jaunietim pašam ir jārūpējas par savu kārtību, jāsaklāj gulta, jāsakopj sava dzīvesvieta un jāievēro disciplīna. Te nevar atlikt darbus uz vēlāku laiku – tie jāizdara uzreiz.

Ir arī jaunieši, kuri skaidri zina, ka vēlas savu nākotni saistīt ar militāro karjeru. Piemēram, nu jau bija otrais izlaidums Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā Kandavā, un redzam, ka liela daļa absolventu paliek nozarē – kļūst par rezerves karavīriem, daudzi aiziet mācīties uz Nacionālo aizsardzības akadēmiju, citi iestājas Zemessardzē, iestājas profesionālajā dienestā. No šāda skatu punkta varam būt gandarīti.

-- 15–16 gadus veci jaunieši atnāk no parastas skolas, un te pēkšņi viņiem militārā disciplīna. Vai paredzēts kāds adaptācijas laiks?

-- Nav nekāda adaptācijas laika. Dienu pirms 1. septembra izglītojamie saņems formas tērpus, un sāksies ikdiena. Vieglāk būs tiem, kuri iepriekš ir bijuši Jaunsardzē, jo viņi zina, kā valkāt formas tērpu, kā sevi sakārtot, saprot komandas un orientējas militārās sistēmas pamatos, tostarp pakāpju atšķirībās. Tiem, kuri iepriekš ar militāro vidi nav saskārušies, būs vajadzīgs laiks. Tāpēc skolā ikdienā strādās instruktori, kuri palīdzēs jauniešiem apgūt nepieciešamās prasmes.

-- Kādas nākotnes perspektīvas tiem jauniešiem, kuri pēc skolas absolvēšanas neizvēlēsies militāro karjeru?

-- Mums nav obligātas prasības, vismaz pagaidām, ka jauniešiem pēc skolas beigšanas jāiet dienestā vai jāstājas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Daudzi izvēlas studēt Latvijas augstskolās.

Šo četru gadu laikā viņi iegūst daudz vairāk nekā tikai profesionālo izglītību. Jaunieši iemācās rūpēties par sevi, būt atbildīgiem par saviem vārdiem un darbiem, strādāt komandā, attīsta līderības prasmes un spēju argumentēt. Tās ir īpašības, kas noder jebkurā profesijā.

Šie četri gadi nav vienkārši. Lai gan tā ir profesionālā vidusskola, tautā saukta par “profeni”, tās vide atšķiras no citām profesionālajām vidusskolām. Ikdiena ir ļoti strukturēta – ir noteikta dienaskārtība, disciplīna. Ik dienu jāvalkā formas tērps, jāievēro kārtība un personīgā higiēna. Tā ir vide, kurā nevar atlikt pienākumus uz vēlāku laiku.

Līdztekus ir jāmācās, jābūt labām sekmēm, katru dienu ir jāsporto. Ja tev ir sliktas sekmes, tas var atsaukties uz stipendiju. Un, ja jaunietis šajā strukturētajā vidē nodzīvo četrus gadus, vai, aizejot studēt, piemēram, uz LU, viņš sāks mācīties savādāk? Maz ticams. Viņš turpinās tādā pašā garā, veltīs laiku mācībām un sportam.

-- Kādā veidā skolā kritiskā domāšana tiek mācīta?

-- Kritiskā domāšana iekļauta profesionālās izglītības saturā. Jaunieši mācās analizēt faktus, saprast cēloņsakarības un izdarīt pamatotus secinājumus. Līdz ar to tā kritiskā domāšana attīstās, ka akli netici tam, ko tu dzirdi. Tev jāpārliecinās, jāpārbauda, jāsalīdzina dažādi avoti un tad jāizdara secinājums.

Mūsdienās sociālajos tīklos ziņas izplatās ātri, un citi tās pārpublicē. Mēs vēlamies, lai jaunieši tā nedara, bet kritiski izvērtē visus jaunumus vai ziņas un tad izdara secinājumus. Protams, secinājumi katram var atšķirties, jo katram ir sava pieredze.

Tāpēc kritiskās domāšanas attīstībai pievēršam lielu uzmanību: pirms tu kaut ko saki vai raksti, padomā. Tam veltīti ir četri gadi, apgūstot gan vidusskolas kursa parastos priekšmetus, gan militāro sadaļu. Jauniešiem ir pietiekami daudz prakses NBS vienībās, kur viņi saskaras ar dzīves realitāti jau 1. kursa beigās. Iegūst dzīves pieredzi. Un pašiem jāatbild par saviem nodomiem un vārdiem.

-- Vai mācībspēku sastāvs ir nokomplektēts?

-- Sākotnēji vispārizglītojošos priekšmetus pasniegs Maltas vidusskolas pedagogi, viņi ir apzināti un gatavi darbam. Kā būs turpmāk gada griezumā, paskatīsimies. Savukārt militāros vai profesionālos priekšmetus pasniegs instruktori. Viņu atlase vēl turpinās, ar vairākiem kandidātiem notiek pārrunas.

1. septembris būs parasta mācību diena. Izglītojamie ieradīsies jau 31. augustā, un šajā dienā viņi saņems formas tērpus. To izsniegšana notiks Lūznavā, kur atrodas valsts aizsardzības dienesta bāze. Iepriekš būs iesniegti audzēkņu izmēri, lai formas tērpus varētu sagatavot. Tad sekos iekārtošanās dienesta viesnīcā.

-- Runājot par formas tērpiem, vai katram būs tikai viens? Kā notiks to mazgāšana?

-- Krekliņi katram būs vairāki. Savukārt dienesta viesnīcā būs pieejamas veļas mazgājamās mašīnas un žāvētāji. Ja formas tērps tiks sasmērēts, to varēs izmazgāt un izžāvēt, lai jau nākamajā dienā viss būtu kārtībā.

-- Kādi bija lielākie izaicinājumi, lai Maltā ierīkotu šo skolu?

-- Meklējot piemērotu vietu šai skolai, tika izskatītas vairākas vietas Latgalē. Skolai bija ļoti specifiskas prasības – bija nepieciešama dienesta viesnīca, virtuve, kas spētu nodrošināt ēdināšanu četras reizes dienā, sporta infrastruktūra, tostarp sporta zāle un stadions, kā arī zaļā vide jeb mežs militāro nodarbību organizēšanai. Svarīgi bija arī tas, lai šī infrastruktūra piederētu pašvaldībai. Protams, bija vajadzīgas arī mācību telpas.

Apsekojot un izvērtējot visas iespējas, tika pieņemts lēmums par labu Maltas vidusskolai. Vienlaikus veicam vairākus uzlabojumus. Ierīkojot biroja telpas, esam uzlabojuši apgaismojumu. Remontdarbi notiek arī dienesta viesnīcā – tiek ierīkotas papildu dušas un paplašinātas tualešu telpas. Mēs infrastruktūru pielāgojam skolas specifikai. Piemēram, pēc sporta nodarbībām audzēkņiem ir jāspēj ātri pārģērbties un nomazgāties, tāpēc nepieciešams lielāks dušu skaits. Izglītojamie dzīvos ceturtajā stāvā, bet trešajā stāvā atrodas skolas vadības biroja telpas.

-- Kādu jūs redzat skolu pēc pieciem gadiem?

-- Pēc pieciem gadiem skolā būs jau noticis pirmais izlaidums. Skola būs pilnā spēkā. Droši vien varētu būt kaut kādi tehniski un tehnoloģiski uzlabojumi. Sporta laukums varētu tikt papildināts ar jaunām ierīcēm, kas palīdzēs audzēkņiem pilnveidot savu fizisko sagatavotību.

Pēc pieciem gadiem skolai būs jau savas tradīcijas. Ceram, ka skolas vārds būs ieguvis nozīmīgu reputāciju un kļūs par kvalitātes zīmi, kas motivēs jauniešus izvēlēties mācības tieši pie mums.

-- Paldies par sarunu!

Aija MIKELE-STRUŠELE

AUTORES foto

PIEAUG INTERESE PAR MĀCĪBĀM

VALSTS ROBEŽSARDZES KOLEDŽĀ

Valsts robežsardzes koledžā šobrīd norisinās vasaras uzņemšana, saņemti vairāk nekā 170 pieteikumi. Kopējais vietu skaits ir apmēram 100–110. Konkurss veidojas gan vasaras, gan ziemas uzņemšanā. Šogad ziemā uz 50 vietām bija vairāk nekā 110 pieteikumu, bet atlases gaitā palika 45 kandidāti.

Atlase visiem kandidātiem ir vienāda – sporta normatīvu kārtošana, medicīnas komisija un vidējās izglītības dokumentu izvērtēšana, stāsta Valsts robežsardzes koledžas direktors pulkvedis Mariks PETRUŠINS.

-- Koledža aicina arī cilvēkus, kuri vēlas mainīt profesiju. Kandidātu vecums šobrīd ir līdz 47 gadiem, un ziemas uzņemšanā mūsu kadetu vidū ir cilvēki vecumā no 18 līdz 46 gadiem. Ņemot vērā ziņas par “Latvijas dzelzceļa” darbinieku atlaišanu, aicinām arī dzelzceļniekus izskatīt Valsts robežsardzi kā vienu no savām dienesta vietām.

Izstrādāts rīcības plāns apdraudējuma gadījumā

Pēc dronu incidentiem, kas notika maijā, koledžā izstrādāts rīcības plāns apdraudējuma gadījumā. Noteiktas patvertnes un kārtība, kā rīkoties apmācāmajiem, pedagogiem un personālam gaisa trauksmes laikā.

-- Mācību process traucēts nebija, bažu arī nebija, jo katram ir skaidri noteikts, ko darīt. Nepieciešamības gadījumā robežsargi ir gatavi atbalstīt Zemessardzi un policiju, tostarp gaisa telpas novērošanā un nokritušu dronu meklēšanā, -- stāsta M. Petrušins.

Absolventiem garantētas darbavietas

Pērn septembrī mācības koledžā uzsāka 110 kadeti, izlaidums notika 21. augustā. Koledžā gada laikā ir trīs izlaidumi – profesionālās tālākizglītības programmas „Robežapsardze” absolventiem, papilduzņemšanā uzņemtajiem kadetiem un virsnieku programmas absolventiem. Visiem absolventiem ir garantētas dienesta vietas, pārsvarā tajos reģionos, no kuriem kandidāti iestājušies Robežsardzē.

 

IECERE – APMĀCĪT KINOLOGUS NO VISAS EIROPAS

Pirms diviem gadiem tika uzsākta Valsts robežsardzes koledžas jaunā Kinoloģijas centra kompleksa būvniecība. Paredzēts, ka pirmā kārta tiks pabeigta šī gada septembrī.
“Rēzeknes Vēstis” apmeklēja būvlaukumu kopā ar Kinoloģijas dienesta priekšnieku pulkvedi Aleksandru PETROVSKI.

Jaunā Kinoloģijas centra pirmās kārtas būvniecības darbi faktiski pabeigti. Uzcelta divstāvu administratīvā ēka ar dienesta telpām, mācību klasēm un 16 divvietīgām istabām kinologiem. Kinoloģijas dienesta priekšnieks pulkvedis Aleksandrs Petrovskis pastāstīja, ka administratīvo ēku plānots nodot ekspluatācijā šī gada septembrī.

Jau uzsākta otrā kārta, kuras laikā tiks uzbūvēta suņu sprostu ēka ar 30 sprostiem, veterinārā telpa, telpas suņu barības un inventāra glabāšanai. Trešajā kārtā paredzēts izbūvēt mācību laboratoriju un suņu treniņu laukumus. Projekta kopējās izmaksas -- 7,445 miljoni eiro.

Oficiālā centra atklāšana plānota nākamā gada 16. jūnijā, kad koledža svinēs 35. gadadienu. Nākotnē centrā iecerēts apmācīt ne tikai robežsardzes, bet arī citu Latvijas tiesībsargājošo iestāžu kinologus. 2028.--2029. gadā koledža var pretendēt un startēt jaunā projektā FRONTEX, izveidojot specializētu kinologu apmācības centru. Tas pavērtu iespējas apmācīt arī kinologus no visas Eiropas.

A. Petrovskis uzskata, ka Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas centrs būs vismodernākais Eiropas valstīs.

-- Šeit viss ir kompakti, kinologi dzīvos līdzās dienesta suņiem, blakus ir mežs, kur organizēt suņu apmācības pēdu meklēšanā, kā arī robeža. Tās ir būtiskas konkurētspējīgas priekšrocības. Mūsu kinologiem ir pieredze, liels potenciāls, vajag tikai visu pareizi attīstīt. Viss ir iespējams.

Irina ANTONOVA

AUTORES foto

Gaisa apdraudējuma sekas joprojām ir jūtamas

Kā zināms, pierobežas novados Latgalē šī gada maijā un jūnijā bieži tika izsludināti iespējamie gaisa telpas apdraudējumi. Tas traucēja gan centralizēto eksāmenu norisi, gan būtiski ietekmēja Latgales tūrisma un viesmīlības nozari, kur strauji saasinājās krīze sakarā ar atceltām rezervācijām un tūristu apmeklējuma kritumu. Jūnijā valdība pieņēma lēmumus tūrisma nozares atbalstam.

Vasara jau otrā pusē. Kāda pašlaik ir situācija tūrisma nozarē Rēzeknē un Rēzeknes novadā, vai palīdz atbalsta mehānismi, stāsta Rēzeknes novada Tūrisma informācijas centra (TIC) un Rēzeknes Tūrisma attīstības centra (TAC) speciālistes.

-- Rēzeknē gaisa apdraudējuma radītās sekas visbūtiskāk izjuta maijā un jūnijā, kad drošības apsvērumu dēļ tika atceltas ekskursijas un rezervācijas. Rēzeknes Tūrisma informācijas centrā apmeklētāju skaits jūnijā bija par aptuveni 50 % mazāks nekā pērnajā gadā, -- stāsta Rēzeknes TAC tūrisma informācijas speciāliste Elīna Pastare.

-- Šobrīd situācija ir stabilizējusies – cilvēki atkal apmeklē centru un pamazām plāno braucienus uz Latgali. Lai gan daļu no atceltajiem pasākumiem un zaudētajiem viesiem vairs neatgūsim, ceram, ka publisku personību, tostarp Latvijas Valsts prezidenta, iedrošinājums apmeklēt Latgali, kā arī labvēlīgie laikapstākļi palīdzēs tūrisma uzņēmējiem mazināt zaudējumus.

Diemžēl par reāliem atbalsta mehānismiem pagaidām nav pamata runāt. Politiķu izteiktie solījumi par papildu finansējumu Latgales tūrisma nozarei līdz šim izrādījušies vien tukši vārdi bez praktiska seguma. Esam pateicīgi vismaz par publiskiem aicinājumiem apmeklēt Latgali, uzsverot, ka situācija reģionā ir droša.

Tikmēr tūrisma uzņēmēji turpina strādāt, un par darbinieku atlaišanu vai uzņēmumu slēgšanu runāt ir pāragri. Uzņēmumi pielāgojas apstākļiem un izstrādā īpašus piedāvājumus, lai kļūtu vēl pievilcīgāki ceļotājiem. Tomēr patieso drošības situācijas ietekmi varēsim pilnvērtīgi izvērtēt tikai ilgtermiņā, analizējot datus gada griezumā, uzskata E. Pastare.

Jebkurā gadījumā aicinām ikvienu šovasar ieplānot atpūtu tepat Latgalē un mūsu pilsētā. Atbalstīsim cits citu un sniegsim ieguldījumu vietējo uzņēmēju izaugsmē!

 

Novadā cer uz situācijas uzlabošanos

Uz laikraksta „Rēzeknes Vēstis” jautājumiem atbild Rēzeknes novada TIC vadītāja Ligita Harčevska.

-- Vai regulārie gaisa telpas apdraudējuma brīdinājumi maijā un jūnijā ir radījuši būtisku negatīvu ietekmi uz tūristu plūsmu?

-- Situācija ar tūristu apmeklējumiem nav priecīgākā. Protams, ļoti kritiski situāciju ietekmējuši gaisa apdraudējumi, arī lietainais laiks nedaudz traucē, bet galvenā problēma ir tieši apdraudējumi. Kaut gan to vairs nav, bet daudzas rezervācijas ir atteiktas, atsaka vēl joprojām gan ekskursijas, gan individuālos viesu māju un naktsmītņu apmeklējumus, tā ka nekā priecīga nav.

-- Vai uzņēmēji spēja pielāgoties un rast jaunus risinājumus?

-- Par risinājumiem mēs varēsim domāt rudenī vai ziemā, jo tas notika tikai pirms mēneša. Pagāja pārāk īss laiks, lai ieviestu kaut kādus jaunus risinājumus, tas nav kā aiziet uz veikalu un rupjmaizes vietā nopirkt baltmaizi. To mēs varēsim redzēt vēlāk. Protams, uzņēmēji cer uz to, ka gan jau viss normalizēsies. Kad viņi sezonas beigās izvērtēs finansiālo situāciju, tad arī spriedīs, kā turpināt, strādāt pa vecam vai ieviest kaut ko jaunu. Tas nav vienkārši, kā pārmest kažoku uz otru pusi. Nevar tik ātri pieņemt lēmumu: tagad es pametīšu savu viesu māju un sākšu art zemi.

Pēc sarunām ar uzņēmējiem skaidrs, ka situācija bēdīga, rezervācijas atsaka, bet mēs ceram uz situācijas uzlabošanos.

-- Vai jau darbojas atbalsta mehānismi tūrisma nozarei?

-- Latgales Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētāja Jeļena Kijaško daudz komunicē gan ar uzņēmējiem, gan ar Ekonomikas ministriju par situāciju, par datiem, finansiālajiem rādītājiem, par iespējām, bet mēs pagaidām nejūtam neko.

-- Kāds noskaņojums ir uzņēmējiem tūrisma nozarē? Vai ir gaidāma tūrisma nozares uzņēmumu darbības apturēšana un darbinieku atlaišana?

-- Noskaņojums ne visai labs. Pagaidām es neesmu dzirdējusi par to, ka kāds novadā domātu par to, ka jāpārtrauc darbība vai jāatlaiž darbinieki. Sezona nav galā, varbūt augustā tūrisma plūsma palielināsies, tas nomierinās uzņēmēju prātus, un arī finansiālā situācija uzlabosies. Protams, cerība ir. Katrs, kas darbojas savā jomā, cer, ka viņš tajā var izdzīvot un attīstīties.

Irina ANTONOVA
 

DROŠĪBA SĀKAS AR CILVĒKIEM

Rēzeknes novada Audriņu pagastā par drošību runā ne tikai saistībā ar droniem, bet arī saistībā ar tukšajiem pagalmiem, bērniem, kuri pārcēlušies, un bailēm kādu dienu zaudēt vietu, kas kļuvusi par mājām.

Kad Jusaru ciema „Avotiņu” (netālu no Audriņiem) saimniekiem, laulātajam pārim Fainai un Ērikam Blaževičiem, jautāju par droniem un sprādzienu, kas noticis maijā Rēzeknes naftas bāzē, saimniece uz brīdi apklusa.

-- Ziniet, tas ir morāli smagi. Fiziski mēs neko neizjūtam, bet, kad notika sprādziens naftas bāzē, mēs pamodāmies no trokšņa, -- viņa stāsta. Pēc paziņu stāstītā, Puderovā sprādziena rezultātā pat nodrebēja logi.

-- Negribētos vēl kaut ko tamlīdzīgu piedzīvot. Mēs gribam mieru un klusumu, -- saka Faina.

Šī lauku saimniecība atrodas netālu no Audriņiem, apvidū, ko paši iedzīvotāji uztver kā tuvu austrumu robežai. Droni šeit vairs nešķiet tikai abstrakts militārs jēdziens. Tie ir skaņa, kas pamodina naktī, un jautājums, kas paliek prātā pat pēc tam, kad satraucošie ziņojumi tālrunī ir pazuduši. Latvijas austrumu iedzīvotājiem droni vairs nav tikai ziņas televīzijā. Un tad ilgi domā: kas notika? Cik tuvu tas ir? Kas būs tālāk?

CEĻŠ PIE TUVINIEKIEM KĻUVIS GARĀKS

Fainai ir vēl viens iemesls, kāpēc viņa tik asi uztver visu notiekošo. Viņas radinieki dzīvo Baškīrijā. Kādreiz no Rīgas uz Ufu ar lidmašīnu varēja nokļūt aptuveni divu stundu laikā. Tagad ceļojums pie radiniekiem ir kļuvis ievērojami grūtāks -- jāmeklē maršruti caur citām valstīm -- Armēniju, Gruziju vai Turciju.

-- Tur ir mana dzimtene, lai gan šeit esmu nodzīvojusi daudzus gadus. Tāpēc tas ir īpaši grūti. Sanāk, ka brālis ir nostājies pret brāli, -- saka Faina.

Šai ģimenei karš nav tikai kaut kas tāds, ko rāda televīzijā. Tāpēc dronu lidojumi un incidents Rēzeknes naftas bāzē ir kļuvuši ne tikai par iemeslu Blaževiču bažām par Latvijas drošību, bet arī par vēl vienu atgādinājumu par to, cik tuvu karš ir pietuvojies ikdienas dzīvei.

Visi vēlas vienu un to pašu -- lai pār šo viensētu, pār šo māju, pār visu šo kluso zemi būtu mierīgas debesis.

STARP RADARU UN PASTĀVĪGU SPRIEDZI

Sarunā tiek pieminēts arī tuvumā esošais radars. Daži vietējie iedzīvotāji reiz mēģināja to saistīt ar onkoloģisko saslimšanu skaita pieaugumu.

-- Audriņu pagastā bijušās lidostas vietā jau daudzus gadus ir izvietots NATO radars. Atceros, ka iedzīvotāji kategoriski iebilda pret tā uzstādīšanu; tika savākti daudzi paraksti un aizvesti uz Rīgu, bet tas neko nemainīja. Vecie ļaudis saka, ka pirms radara uzstādīšanas vietējo iedzīvotāju vidū nebija tik daudz onkoloģisko saslimšanu gadījumu kā tagad. Ko jūs par to domājat?

Savukārt Faina ar piesardzību izturas pret šo pieņēmumu un neuzskata to par pierādītu.

-- Varbūt mūs pasargā mežs, jo mēs atrodamies nedaudz tālāk. Taču nevar apgalvot, ka slimības ir radušās tieši radara dēļ. Kad mēs turējām bites, mēs vainojām radaru par to, ka bites slikti spietoja. Bet ciema iedzīvotāji lielākoties nomira no vecuma. Domāju, ka onkoloģiskās slimības izraisa ne tik daudz radars, cik neveselīgs uzturs, mobilo tālruņu lietošana, stress un nervu spriedze. Šobrīd mēs patiešām dzīvojam pastāvīgā spriedzē...

Stress lauku cilvēkam nebeidzas ar satraucošām ziņām. Satraukumu rada ne tikai situācija saimniecībā, bet arī grūtības, kas saistītas ar dažādu dokumentu noformēšanu, prasību, subsīdiju un projektu kārtošanu, termiņu un noteikumu ievērošanu, degvielas cenu kāpumu, aprīkojuma izmaksām u. c.

-- Lauksaimnieku darbs ir smags. Tāpēc es vēlētos, lai mūsu darbs un produkcija tiktu vairāk novērtēti. Mēs strādājam no saullēkta līdz saulrietam, bet piena iepirkuma cena nepieaug atbilstoši izdevumiem. Degviela un aprīkojums maksā naudu, viss kļūst dārgāks, un galu galā cieš ražotājs, -- saka Faina. -- Piena iepirkuma cena krīt: tagad litru piena pārdodam par 37 centiem, savukārt pagājušajā gadā cena bija 48--49 centi. Salīdziniet to ar cenu veikalā…

Un tieši šeit saruna par drošību nemanāmi pāriet sarunā par Latgales lauku nākotni. Jo cilvēki vēlas justies droši ne tikai tad, kad viņiem virs galvas ir mierīgas debesis. Drošība nozīmē arī pārliecību par rītdienu.

BĒRNI AIZBRAUC, BET NE VISI ATGRIEŽAS

Arī Blaževiču ģimenes bērni pametuši dzimto pusi.

-- Ja Latvijai būtu tāda ekonomika kā, teiksim, Vācijā, mēs dzīvotu vislabākajā valstī, -- saka Ēriks.

Taču ekonomika nebūt nav vienīgais iemesls, kāpēc jaunieši pamet ciematu. Pēc aizbraukšanas viņi iekārtojas citur, apgūst valodu, atrod darbu un dibina ģimenes. Piedzimst bērni, un laika gaitā atgriezties kļūst arvien grūtāk.

-- Kas var palīdzēt Latgales laukiem?

Fainas atbilde ir vienkārša: galvenokārt ir jānovērtē cilvēku darbs. Cilvēkam vajadzētu būt iespējai pietiekami nopelnīt no savas saimniecības, lai viņam nebūtu jāizvēlas starp zemes paturēšanu un aizbraukšanu.

„LAI IEGŪTU PIENU, IR JĀDOD GOVIJ KAUT KAS”

Kopš 2005. gada Blaževičiem ir bioloģiskā saimniecība. Govis tiek barotas ar sienu, pašu audzētām auzām un saimniecībā sagatavotu barību. Daļa piena tiek nosūtīta pārstrādei, bet pārējam ir pastāvīgie klienti Rēzeknē.

Piena ražošana ir darbs, ko nevar atlikt. Govīm nepieciešama laba zāle, siens, ūdens, ēna un uzmanība. Karstumā dzīvnieki slēpjas krūmos, lai izvairītos no mušām un dunduriem.

Mūsdienās govis palīdz slaukt slaukšanas iekārtas, taču tas nenozīmē, ka saimnieki var mierīgi atpūsties. Lauksaimniecībā darbs turpinās arī sliktos laikapstākļos, kad tehnika sabojājas un spēka vairs nav tik daudz. Pagājušais gads bija ļoti lietains. Traktori iestrēga laukos, un vienu no tiem nācās izvilkt ar citu. Šogad zāle izauga labi, taču karstais laiks radīja jaunus izaicinājumus. Siena sagatavošana prasa daudz pūļu, tāpēc saimnieki vienmēr cenšas nodrošināt pietiekamus barības krājumus, saka saimniece.

MĪLESTĪBA, KAS VIENO

-- Kas, jūsuprāt, vieno Latgales iedzīvotājus? -- jautāju Fainai un Ērikam Blaževičiem.

-- Mīlestība pret šo vietu. Šī daba ir īsta paradīze! Varbūt pat bailes to visu zaudēt. Skaista daba, vienotība, vietējās paražas un tradīcijas, atvērtība, laipnība un viesmīlība -- tas ir tas, kas raksturo Latgali un tās iedzīvotājus.

„ŠĪS IR MŪSU MĀJAS”

Kad vakarā saimnieki sauc govis no ganībām, mājlopi zina, ko tas nozīmē. „Mājās, mājās!” viņi sauc. Govis atpazīst saimnieku balsis un pamazām dodas uz kūti. Katra zina savu vārdu, savu vietu un ir pieradusi pie ikdienas režīma. Tā šeit ir bijis jau daudzus gadus.

Blaževiči neveido grandiozus plānus un neprasa neiespējamo. Viņi vēlas vienkāršas lietas: lai cilvēki paliktu ciematā, lai viņu bērni un mazbērni varētu atgriezties, lai zeme nepaliktu tukša un lai vieta, kas kļuvusi par viņu mājām, nepazustu līdz ar tās pēdējiem iedzīvotājiem.

-- Jācer uz labāko. Citādi nav jēgas dzīvot, -- saka saimniece.

Lauku cilvēkam drošība nav tikai jautājums par to, kas notiek debesīs. Tā ir arī pārliecība, ka rīt būs darbs, ceļš, kaimiņš, veikals, skola bērniem un iespēja palikt šeit, savās mājās.

Šī ģimene jau vairāk nekā trīsdesmit gadus dzīvo savu senču zemē. Šeit viņi audzināja savus bērnus, pārcieta grūtus laikus, bet joprojām strādā, tur govis un turpina saimniekot.

Marina TETARENKO

Foto no ģimenes albuma

 

„IZTAISNOJ MUGURU UN EJ!”

Rogovkas un Nautrānu pogosta vōrds ir pazeistams vysā Latvijā, jo nu šejīnes ir nōkušas izcylas personeibas dažaidōs nūzarēs un laikūs. Un šei vīta turpynoj byut kai skaidrs yudiņa olūts, kas veļdzej ikvīnu.

Sarunai aicynōju Nautrānu pogosta kulturas pasōkumu organizatori Ingu VIGULI.

-- Jyus asat tys cylvāks, kurš vērzeja, lai Nautrānu kulturtelpa tyktu oficiali īkļauta Latvijas Namaterialō montōjuma sarokstā. Kai rodōs šei ideja?

-- Dūma jau virmōja seņ, ka Nautrānu pogosts ir bogōts ar tradicijom, personeibom, folkloru. Gryutōkais laikam jau beja pošim sasakooperētīs un sataiseit pi sevim inventarizaciju. Tys, kas līkās mums pats par sevi saprūtams, vyss ir pīrosts, bet eistineibā tys ir kaut kas unikals un īvēreibas cīneigs. Kai soka, mes poši bīži vīn namōkom tū nūvērtēt.

Tod mums tolkā nōce latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”, kuras juridiskō adrese ir Nautrānu pogostā. “Volūdai” Nautrānu pogosts ir cīši svareigs, jo daudzas nūtikšonas nūteik Rogovkā. Un tai, salīkūt spākus kūpā, mes sataisejom inventarizaciju -- vysu apkūpōjom. Eistineibā Latgolā ir daudz vītu, kas ir peļnējušas kulturtelpas statusu Namaterialō kulturas montōjuma sarokstā.

Golvonais ir sasajimtīs un dareit, lai tōs vērteibas sasagloboj. Kam tagad tys ir jōkūp, jōturpynoj un jōsagloboj? Na tikai pašvaļdeibai voi konkretai bīdreibai. Tī asam mes poši, kūpīna, jo namaterialais kulturas montōjums ir dzeivs, cikom mes tū kūpsim, saglobōsim, atteisteisim, cikom tys ari byus.

Veicūt tū inventarizaciju, mes saprotom, ka nu omota prasmem pi mums vysmozōk ir pēteitas gūdu saimineicas. I tai šūgod bīdreiba “Nautrānu kulturtelpai” uzraksteja projektu par gūdu saimineicom, un jōsoka lels paļdis Latvijas Nacionalajam kulturas centram, kas apstyprynōja šū projektu. Byus gūdu saimineicu intervijas, byus meistarklases, un uz prīkšdīnom planōts šū materialu apkūpōt un izdūt, īspējams, kaidu brošuru voi grōmateņu. Golvonais ir sōkt un īt mozim sūleišim uz prīšku.

-- Kai īgyutais Nautrānu kulturtelpas statuss paleidz?

-- Pyrmkōrt, tei ir pošapziņa, ka mes asam stypra kūpīna, ka mums ir ar kū lepōtīs. Bet mes navarim gulēt uz vacim laurim, mums jōstrōdoj, jōbyut aktivim, lai saglobōtu un atteisteitu tū, kas mums ir. Ūtrkōrt, tys paver īspējas starteit dažaidūs projektu konkursūs.

-- Pastōstit, lyudzu, par sevi!

-- Es pīdzymu Ogrē. Pyrmī dzeives godi pagōja Lielvārdē, tod vacōki pōrsacēle uz Brīžucīmu, un tod atsagrīzem Nautrānu pogostā. Bet vysas bērneibas vosoras pavadeitas Žogotūs pi vacmāmeņas. Studiju godūs dzeivōju Daugavpilī, tod atsagrīžūs, tod otkon cytur dzeivōju, bet dzeive mani atgrīze otkon Nautrānūs. Un tod saprotu, ja mani vīnmār atgrīž atpakaļ, maņ te jōpalīk. Bet Nautrānu pogosts ir obu munu vacōku dzymtō puse: mamas bērneiba pagōjuse Rancānūs, Vylkadūbeišūs, bet tāvam Žogotūs, Kristiņkūs.

Par kulturas organizatori sōču strōdōt 2015. godā. Nūstrōdōju napylnu godu, pēc tam uz trejs godim aizgōju bārna kūpšonas atvalinōjumā. Tod nu 2019. goda atsagrīžūs kulturas nomā. Tys ir breiniškeigs pošizaugsmes ceļš -- pogosta un cylvāku īpazeišona. Muna pōrlīceiba taida, ka nivīns naatīs un nikō naizdareis tovā vītā. Cik tu pats izdareisi, tik tei vīta byus stypra un loba, kur tu dzeivoj.

-- Pi jyusim vyss akcents ir uz latgalīšu volūdu – pasōkumi, afišas, tys ir kai paraugs pōrejīm.

-- Pi mums ir cīši latgaliska vide, un ir pošsaprūtami, jo pasōkumūs mes runojam latgaliski. Tys maņ beja izaicynōjums pošai sev pījimt lāmumu, ka vysas afišas byus latgaliski. Jōsoka, ka mani tam motivēja latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda”. Ka tys ir normali, ka apleik ir latgalīšu volūda, un par kū tei navar byut afišōs? Atcerūs sovas bērneibas sajyutas, ka latgalīšu volūda ir kai sātas volūda, jo aizbrauc uz Reigu un narunoj latgaliski. Bet tei ir myusu bogōteiba, un tai pījēmu lāmumu, ka vysas afišas taiseišu latgaliski. Sōkumā cylvāki saceja, ka navar izlaseit, kū tī rokstu, bet tagad vyss ir kōrteibā, visi saprūt, vysu izlosa. Jo vaira lītoj, jo prasmes kļyust lobōkas.

-- Nautrānu pogosts ir pīrūbeža. Sabīdreibā pastōv uzskots, ka pīrūbeža ir vīta, kur cylvākim gryutai…

-- Redz kai ir, na tikai pīrūbežā, bet ari piļsātā cylvākim var byut gryuts. Vyss atkareigs nu tō, cik pats esi gotovs īt un dareit, navys gaideit, kod tev īdūs kaut kū gotovu. Prūtams, rokstūt projektus un tamleidzeigi, ir jyutama atškireiba atolgōjuma leimiņūs. Pīmāram, cik par tū pakolpōjumu papraseis Pīreigas mōkslinīki un cik papraseis Latgolas cylvāki. Tei ir atškireiba.

Par gryutumu Latgolā -- te mums Rogovkā aizavēre posta nūdaļa, aptīka. Saprūtams, ka na tikai Latgolā, bet vysā Latvijā cylvāku skaits sasamozynojās. Tys ir sōpeigi, bet pašsaprūtami, ka finansiali nav izdeveiga, pīmāram, skūla ar ļūti mozu bārnu skaitu, bet ir jōdūmoj, lai cylvāki te atsagrīztūs. Bet es asu tōlu nu politikas. Cenšūs dareit tū, kū varu dareit.

-- Kas veidoj tod tū styprū mugurkaulu?

-- Gon jau ka latgalīšu speite, lokalpatriotisms. Dzeive ir davuse cīši daudz vysaidu mōceibu. Cenšūs ar sevi strōdōt, pōrdūmōt, uzskotu, ja ari nūteik kaut kas švaks voi napateikams, tod tys ir tikai dēļ tam, lai tev kaut kū īmōceitu. Par sovu dzeivi atbiļdeiba kotram jōuzajemās pošam, jo šudiņdīna ir tovu īprīkšejūs lāmumu rezultats. Tai veidojās styprums, ka na žālōtīs, lai ari breižim ir gryuši, bet iztaisnoj muguru un ej tōļōk.

-- Nacik seņ, pavasarī, Nautrānu pogosts kliva vēļ pazeistamōks ar tū drona nūtrīkšonas gadejumu.

-- Tymā dīnā es nabeju Rogovkā. Cylvāki pēc tam stōsteja, ka sajyutas nabeja tōs pateikamōkōs, bet tys gadejums pi mums jau sōc folklorizētīs. Pēc tōs reizes gon vairs nav bejis nivīna breidynōjuma.

Pyrms tam, kod beja daudz tūs breidynōjumu, cylvāki reagēja mīreigi, -- nateiktu, ka kryta panikā, kū nu dareit. Jā, sātā pasaklausejīs, ka nikas nikur nariņkoj, un guli tōļōk. Kū tu vari izdareit? Nikō. Kod dīnas laikā sajēmem breidynōjumus, tod gōjom telpōs īškā, bet taipat dzērdams beja, ka cylvāki turpynoj zōli pļaut, ar traktorim braukt, kaut kū dareit, ka dzeive naapsastōj. Cīši lobs rysynōjums, ka sadaleja dzaltonajā un oranžajā breidynōjumā. Ja pajam Rēzeknes nūvodu – vīns gols un kur ūtrs? Voi tod vysam nūvodam sēdēt bunkurūs?

-- Jyus bejot Rēzeknes nūvoda svātku Lendžūs koncertuzvaduma režisore.

-- Tys maņ beja lels pagūdynōjums un izaicynōjums, ka Rēzeknes nūvoda Kulturas un turisma pōrvaļde palyudze, lai uzajemūs izveidōt koncertuzvadumu. Ari īprīkšejā godā Rēzeknes nūvoda svātku ītvarūs beja Nautrānu apvīneibas pogostu kolektivu koncerts, un ari pi sevis Nautrānūs mes taisom koncertuzvadumus.

Paļdis, ka maņ ļōve mōkslinīciskū breiveibu, ka varēju izavēlētīs, kaidus kolektivus atlaseit, lai ir dažaideiba un aktīru izvēle. Un izvēles tema kryta par lobu Ontonam Rupaiņam, jō “Dzymtai zemei”, jo jam ir jubilejas gods. Mums ir jōsalepojās un jōstōsta par sovim cylvākim, jōizceļ jūs daiļrade.

Paļdis visim uzrunōtajim aktīrim, ka nivīns naatsaceja. Braukōjom uz mēginōjumim gon Rēzeknē, gon Drycānu kulturas nomā, ari Lendžūs. Cylvāki tū dareja nasavteigi, par tū sirsneigs paļdis! Par tū atdevi, energiju, nasavteibu, ka visi kolektivi pīsalāgōjōs. Vyss raiti gōja. Tys radeja gondarejumu, ka mes kūpā varim izdareit ļūti daudz.

Golvonais īt uz vīnu mērki ar atdevi, un tod rezultats byus.

-- Paļdis par sarunu! Veiksmi jums vysā!

Aija MIKELE-STRUŠELE

Foto nu Ingas VIGULES albuma

Sadarbības projektā piedalās mediji: «Diena», «Latgales Vietējā Avīze», «Latgales Laiks», «Ezerzeme», «Vaduguns», SIA «Rēzeknes Vēstis», radio «Alise Plus», Grani.lv.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild laikraksts “Rēzeknes Vēstis”. #SIF_MAF2026