Zaļā Latgale: klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis par Latvijas enerģētikas nākotni, iedzīvotāju paradumiem un zaļās pārejas izaicinājumiem

Latgale, kā reģions ar lielu attīstības potenciālu, var būt nozīmīga šīs zaļās pārejas daļa. Par to, kā Latvija virzās uz ilgtspējīgu enerģētiku, kādi ir galvenie izaicinājumi un kādu lomu šajā procesā spēlē iedzīvotāji, atbildes meklēja radio Alise Plus raidījuma vadītāja Inga Zelča, uz sarunu aicinot Klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni.

- Kā jūs šobrīd raksturotu Latvijas enerģētikas situāciju?

- Latvijas enerģētikas situācija šobrīd ir pārmaiņu stadijā, un tas ir pilnīgi dabiski šādā attīstības posmā. Mēs aktīvi attīstām savas elektroenerģijas ražošanas jaudas, īpaši uzsverot atjaunojamos resursus, un tas jau sāk dot pirmos rezultātus. Piemēram, redzam, ka elektroenerģijas cenas atsevišķos periodos kļūst zemākas tieši tāpēc, ka vairāk saražojam paši. Tajā pašā laikā joprojām ir jautājumi par stabilitāti un balansēšanu. Kopumā var teikt, ka mēs virzāmies pareizajā virzienā, bet process vēl turpinās.

- Kā jūs vērtējat Latvijas enerģētisko drošību šobrīd?

- Enerģētiskā drošība Latvijā ir viens no galvenajiem prioritārajiem jautājumiem. Mūsu sistēma kopumā ir veidota pietiekami droša un spējīga izturēt dažādus traucējumus, kas var rasties gan tehnisku, gan dabas apstākļu dēļ. Ir noteikti augsti drošības standarti, kas nodrošina, ka pat bojājumu gadījumā sistēma turpina darboties. Turklāt Latvija spēj salīdzinoši ātri atjaunot elektroapgādi pēc traucējumiem. Tas dod pārliecību, ka mēs spējam nodrošināt stabilu enerģijas piegādi arī sarežģītos apstākļos.

- Kāda šobrīd ir situācija ar saules enerģijas attīstību Latvijā?

- Saules enerģijas attīstība Latvijā pēdējos gados ir bijusi ļoti strauja. Šobrīd mēs jau esam sasnieguši vairāk nekā 1300 megavatu uzstādīto jaudu, kas ir būtisks rādītājs mūsu enerģētikas struktūrā. Papildus lielajiem saules parkiem arvien vairāk arī mājsaimniecības izvēlas uzstādīt paneļus. Tas nozīmē, ka cilvēki kļūst par aktīviem enerģijas ražotājiem, nevis tikai patērētājiem. Šī tendence palīdz gan stabilizēt tirgu, gan samazināt atkarību no importa.

- Vai saules paneļi joprojām ir izdevīgi mājsaimniecībām?

- Jā, noteikti, un pat vairāk nekā agrāk. Tehnoloģiju attīstības rezultātā cenas ir ievērojami samazinājušās, un šobrīd šādi risinājumi ir daudz pieejamāki. Turklāt arvien biežāk cilvēki izvēlas ne tikai paneļus, bet arī baterijas, kas ļauj uzkrāt saražoto enerģiju. Tas nozīmē lielāku neatkarību un stabilitāti, īpaši gadījumos, kad notiek elektroapgādes traucējumi. Kopumā tas ir ieguldījums gan finansiālā, gan drošības ziņā.

- Kādas izmaiņas ir notikušas neto norēķinu sistēmā?

- Iepriekšējā sistēma balstījās uz kilovatstundu uzskaiti, kas nozīmēja, ka saražoto enerģiju varēja izmantot vēlāk tādā pašā apjomā. Jaunā sistēma darbojas finanšu izteiksmē – enerģija tiek pārrēķināta eiro. Tas dod lielāku elastību un iespēju izmantot enerģiju dažādos objektos. Tajā pašā laikā tas prasa arī lielāku izpratni par savu patēriņu. Tāpēc arvien nozīmīgāka kļūst enerģijas uzkrāšana ar baterijām.

- Kā attīstās vēja enerģija Latvijā?

- Vēja enerģija Latvijā vēl ir attīstības sākumposmā, bet potenciāls ir ļoti liels. Šobrīd tiek īstenoti pirmie lielākie projekti, un tuvākajā laikā tie sāks pilnvērtīgi darboties. Vēja enerģija ir būtiska, jo tā papildina citus resursus, īpaši laikā, kad nav saules. Tas palīdz veidot sabalansētu enerģētikas portfeli. Nākotnē šis virziens būs arvien nozīmīgāks.

- Kādu labumu vēja projekti dod vietējām kopienām?

- Vēja projekti sniedz tiešu ekonomisku labumu vietējām kopienām. Daļa no ieņēmumiem tiek novirzīta gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībām. Tas nozīmē papildu finansējumu infrastruktūrai, ceļiem, skolām un citiem projektiem. Turklāt šie projekti veicina arī jaunu uzņēmējdarbību un darba vietu radīšanu. Tādējādi ieguvumi nav tikai enerģētiski, bet arī sociāli un ekonomiski.

- Kāpēc sabiedrībā joprojām pastāv skepses par šiem projektiem?

- Skepses galvenokārt rodas no informācijas trūkuma un bailēm no nezināmā. Cilvēki bieži uztraucas par vizuālo ietekmi, troksni vai ietekmi uz vidi. Tomēr lielākā daļa šo jautājumu tiek rūpīgi izvērtēti jau projektēšanas stadijā. Eksperti analizē ietekmi uz dabu, dzīvniekiem un cilvēkiem. Svarīgi ir turpināt skaidrot un iesaistīt sabiedrību diskusijās.

- Kā mainās iedzīvotāju paradumi enerģijas lietošanā?

- Paradumu maiņa notiek pakāpeniski, un tas ir normāli. Cilvēki sāk interesēties par enerģijas taupīšanu, alternatīviem risinājumiem un jaunām tehnoloģijām. Piemēram, elektroauto kļūst arvien populārāki, un tas maina arī ikdienas paradumus. Tāpat pieaug interese par pašu saražotu enerģiju. Šīs pārmaiņas ir lēnas, bet stabilas.

- Kādi ir plāni attiecībā uz elektroauto atbalstu?

- Elektroauto atbalsta programmas tiks turpinātas, un tās jau ir sagatavotas nākamajiem posmiem. Programmas tiek pilnveidotas, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi un iedzīvotāju vajadzības. Piemēram, lielāks atbalsts tiek paredzēts daudzbērnu ģimenēm. Tāpat tiek ieviesti ierobežojumi, lai atbalsts būtu pieejams plašākam sabiedrības lokam. Mērķis ir veicināt pieejamu un ilgtspējīgu mobilitāti.

- Kā jūs redzat Latvijas enerģētikas attīstību nākotnē?

- Nākotnē Latvija var kļūt daudz neatkarīgāka un stabilāka enerģētikas jomā. Mēs jau redzam pozitīvas pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Attīstot vietējos resursus, mēs varam samazināt atkarību no importa un stiprināt ekonomiku. Tāpat svarīga būs jaunu tehnoloģiju ieviešana. Kopumā perspektīva ir pozitīva.

- Kāds būtu jūsu galvenais vēstījums iedzīvotājiem?

- Es aicinātu iedzīvotājus būt atvērtiem pārmaiņām un interesēties par iespējām. Zaļā enerģija nav tikai valsts politika – tā ir iespēja katram uzlabot savu dzīves kvalitāti un samazināt izmaksas. Ir svarīgi sekot līdzi informācijai un izmantot pieejamās programmas. Kopā mēs varam veidot drošāku un ilgtspējīgāku nākotni. Un jo aktīvāk iesaistīsimies, jo ātrāk sasniegsim rezultātus.

Latvijas enerģētikas nākotne veidojas šodien – ar lēmumiem, investīcijām un sabiedrības iesaisti. Visas Latgales iedzīvotājiem šajā procesā ir nozīmīga loma. Izpratne, sadarbība un gatavība pārmaiņām ir galvenie faktori, kas noteiks, cik veiksmīgi spēsim izmantot zaļās enerģijas sniegtās iespējas.

Projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē” visa gada garumā turpinās stāstīt par risinājumiem, atbalsta iespējām un praktiskiem piemēriem — radio ēterā, sociālajos tīklos un drukātajos medijos.

Projektu “Radio Alise Plus sabiedrības informēšanas projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē”” līdzfinansē no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem.