Zaļā Latgele: intervija ar Dmitriju Guzsu par Latgales nākotni, elektrības cenām un energodrošību

Par šiem un citiem jautājumiem radio AlisePlus raidījuma vadītāja Inga Zelča uz sarunu aicināja nozares ekspertu, inženierzinātņu doktoru, atjaunīgās enerģijas uzņēmuma "Vindr Latvia" biznesa attīstības vadītājs Dmitriju Guzsu.

- Kā jūs raksturotu pašreizējo atjaunojamās enerģijas situāciju Latvijā?

- Latvijā situācija nav slikta, un tāda nav bijusi arī vēsturiski. Mēs jau daudzus gadus esam viena no valstīm, kur ievērojamu daļu elektroenerģijas saražo hidroelektrostacijas. Daugavas HES kaskāde ir ļoti nozīmīgs resurss, un tas mums devis priekšrocības Baltijas mērogā. Tomēr sabiedrībā bieži valda mīts, ka ar HES pietiek pilnīgi visam. Tā nav. Latvija spēj nodrošināt aptuveni no 50 līdz 70 procentiem sava patēriņa, un tas ir atkarīgs no ūdens pieplūduma Daugavā. Pavasarī, kad ūdens ir daudz, mēs saražojam vairāk nekā patērējam, bet sausā vasarā un rudenī ar vietējiem resursiem nepietiek. Tas nozīmē, ka daļa elektrības vienmēr ir jāimportē. Agrāk to iepirkām gan no Baltijas valstīm, gan no austrumu puses. Pēc 2022. gada situācija būtiski mainījās – gan ģeopolitisku iemeslu dēļ, gan arī tāpēc, ka tika pārtraukta tirdzniecība ar Krieviju. Līdz ar to mums radās nepieciešamība daudz aktīvāk attīstīt vietējo ražošanu.
 

- Tātad ar Daugavas HES vien nepietiek?

- Tieši tā. Ja cilvēki būtu gatavi elektrību patērēt tikai pavasarī un vasaras sākumā, tad pietiktu. Bet realitātē mēs visi gribam dzīvot komfortabli arī rudenī un ziemā – izmantot apkuri, apgaismojumu, sadzīves tehniku, ražošanu. HES ir ļoti labs resurss, bet tas ir sezonāls resurss. Tāpēc vajadzīgi citi avoti – vējš, saule, moderni uzkrāšanas risinājumi, kā arī elastīgas rezerves jaudas. Tas ir vienīgais ceļš uz stabilu un pieejamu elektroenerģiju.

- Šobrīd aktīvi tiek attīstīti vēja parki. Vai un kā ka vēja turbīnas varētu traucēt militārajiem radariem un valsts drošībai. Vai šīm bažām ir pamats?

- Praktiski nē, jo šis jautājums tiek kontrolēts jau pašā sākumā. Pirms jebkura vēja projekta attīstības ir jāsaņem Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija saskaņojums. Bez tā projekts nemaz nevar virzīties uz priekšu. Attīstītāji iesniedz precīzas koordinātas, iespējamos risinājumus, un tikai tad, ja militārās institūcijas apliecina, ka traucējumu nebūs, projektu drīkst turpināt. Turklāt publiski pieejamas kartes jau iepriekš parāda teritorijas, kur turbīnas nav pieļaujamas. Tātad scenārijs, ka kāds uzbūvē vēja parku un pēc tam armija paziņo, ka tas nav pieļaujams, praksē nav iespējams.

- Bet vai vēja parki var uzlabot drošību Latgalē, īpaši pierobežā?

- Jā, un tas ir ļoti svarīgs aspekts. Jo vairāk elektroenerģijas ražošana ir izkliedēta pa visu valsti, jo drošāka ir energosistēma. Ja visa ražošana koncentrēta vienā vietā, to vieglāk ietekmēt krīzes situācijā. Savukārt, ja dažādos Latvijas reģionos ir vēja parki, saules parki un citas jaudas, sistēma kļūst noturīgāka. Arī Latgale šajā ziņā var kļūt stiprāka – ja reģionā ir savi ražošanas avoti, tas palielina enerģētisko drošību.

- Kā ar putniem un dabu? Vai vēja turbīnas nekaitē videi?

- Jebkura cilvēka saimnieciskā darbība ietekmē vidi. Jautājums ir – cik atbildīgi tas tiek darīts. Vēja projektiem obligāti jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, kurā būtiska daļa ir ornitoloģiskā izpēte. Speciālisti veselu sezonu pēta konkrēto teritoriju – putnu ligzdas, migrācijas ceļus, retās sugas. Ja atklājas jutīgas vietas, turbīnu atrašanās vietas tiek mainītas vai izslēgtas. Dažviet izmanto arī modernās putnu detekcijas sistēmas – kameras, kas fiksē putnu tuvošanos un nepieciešamības gadījumā turbīnu automātiski aptur. Tātad prasības ir ļoti stingras.

- Nereti dzirdam, ka turbīnas kaitē cilvēku veselībai – troksnis, vibrācijas, mirgošana. Kā ir patiesībā?

- Šie jautājumi tiek vērtēti ļoti nopietni. Ir spēkā normatīvi, kas nosaka pieļaujamo trokšņa līmeni, ēnu mirgošanas ilgumu un citus parametrus. Pirms būvniecības ar datorprogrammām tiek modelēts, kāds troksnis būs tuvākajās mājās, dažādos vēja virzienos un apstākļos. Ja rādītāji pārsniedz normu, projekts jāmaina – jāpārvieto turbīna vai jāmeklē cits risinājums. Tas pats attiecas uz mirgošanu – ja konkrētā mājā noteiktā laikā veidojas pārāk ilga ēnu mirgošana, turbīnu iespējams ieprogrammēt īslaicīgi apstādināt. Tātad nav tā, ka attīstītājs vienkārši atnāk un uzceļ. Iedzīvotāju tiesības tiek aizsargātas.

- Ko no šādiem projektiem iegūst vietējie cilvēki un pašvaldības?

- Šis ir ļoti būtisks jautājums. Latvijā jau ir mehānismi, kas paredz maksājumus vietējām kopienām un iedzīvotājiem, kuri dzīvo vēja parku tuvumā. Papildus tam katrs attīstītājs parasti meklē sadarbības iespējas ar pašvaldību – ceļu sakārtošana, skolu remonti, sporta laukumi, infrastruktūra, vietējie projekti. Ne mazāk svarīgas ir investīcijas ekonomikā. Ja tiek būvēts, piemēram, desmit turbīnu parks, investīciju apjoms var sasniegt desmitiem miljonu eiro. Tas nozīmē darbu būvniekiem, karjeriem, transporta uzņēmumiem, viesnīcām, ēdinātājiem, servisa firmām. Nauda nepaliek tikai uzņēmuma kontā – liela daļa ieplūst vietējā ekonomikā.

- Vai vēja parki samazinās elektrības cenu?

- Vienkāršoti runājot – jā. Jo vairāk tirgū ir vietējās ražošanas, jo mazāka nepieciešamība importēt dārgu elektrību. Protams, cenu ietekmē daudzi faktori – pieprasījums Baltijā, laikapstākļi, starpsavienojumi, tirgus situācija. Bet kopumā jaunas atjaunojamās jaudas cenu spiež lejup. Tas nozīmē ieguvumu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām.

- Vai vēja parki aizņems auglīgās lauksaimniecības zemes?

- Latvijā pastāv regulējums, kas aizsargā nacionālas nozīmes auglīgās lauksaimniecības zemes. Tur būvniecība ir ierobežota. Savukārt citās teritorijās galvenais lēmējs ir zemes īpašnieks. Ja viņš redz iespēju apvienot lauksaimniecību ar papildu ienākumiem no turbīnas, tā ir viņa izvēle. Turklāt turbīna neaizņem visu lauku – liela daļa zemes apkārt joprojām izmantojama lauksaimniecībā.

- Kādu galveno vēstījumu jūs gribētu nodot Latgales iedzīvotājiem?

- Es gribētu aicināt cilvēkus vairāk uzticēties faktiem un procesiem. Latvijā normatīvā bāze ir stingra, un projekti iziet daudz pārbaudes. Ja cilvēkiem ir jautājumi vai iebildumi, ir svarīgi iesaistīties – piedalīties apspriedēs, prasīt informāciju, izteikt priekšlikumus. Latvija ir pietiekami maza valsts, lai iedzīvotāju balsij būtu reāla ietekme. Un Latgalei ir iespēja kļūt par vienu no reģioniem, kas no zaļās enerģijas iegūst visvairāk – gan drošības, gan darba vietu, gan ekonomiskās attīstības ziņā.

Zaļās enerģijas attīstība Latgalē nav tikai stāsts par vēja turbīnām vai elektrības ražošanu – tas ir jautājums par reģiona nākotni, drošību un ekonomisko izaugsmi. No tā, cik gudri spēsim izmantot šodienas iespējas, būs atkarīgs, cik stipra un konkurētspējīga Latgale būs rīt.

Projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē” visa gada garumā turpinās stāstīt par risinājumiem, atbalsta iespējām un praktiskiem piemēriem — radio ēterā, sociālajos tīklos un drukātajos medijos.

Projektu “Radio Alise Plus sabiedrības informēšanas projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē”” līdzfinansē no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem.