Zaļā Latgale: Saruna ar Aigaru Zīmeli par Saules paneļu uzstādīšanas pieredzi uzņēmējdarbībā un mājsaimniecībā

Saules paneļi vairs nav tikai nākotnes tehnoloģija vai eksperimentāls risinājums – daudzviet tie kļuvuši par ikdienas sastāvdaļu. Tomēr aizvien pastāv daudz jautājumu un arī stereotipu. Vai saules paneļi Latvijas klimatā tiešām ir efektīvi? Cik lielas investīcijas nepieciešamas? Vai sistēmas atmaksājas? Kādi ir lielākie riski un kļūdas? Un cik būtiska ir elektroenerģijas uzkrāšana?

Par to, kā nonākt līdz lēmumam investēt saules enerģijā, kā veikt sistēmu izvēli un uzstādīšanu, kādi secinājumi var rasties vairāku gadu laikā un kādus ieteikumus pēc visa var sniegtu citiem uzņēmējiem un iedzīvotajiem, radio Alise Plus raidījuma vadītāja Inga Zelča aicināja uz sarunu uzņēmēju Aigaru Zīmeli, kurš saules paneļus uzstādījis gan uzņēmumā, gan savā privātajā mājsaimniecībā un viņa pieredze ir praktiska nevis teorētiska.

– Kas bija galvenais iemesls, kāpēc sākāt domāt par saules paneļu uzstādīšanu?

– Viss sākās ļoti praktisku iemeslu dēļ. Pēc liela objekta attīstīšanas Preiļos mēs saņēmām ļoti lielus elektroenerģijas rēķinus. Tajā laikā elektroenerģijas cenas strauji pieauga, un mēs sapratām, ka tas nopietni ietekmē uzņēmuma izmaksas. Tajā brīdī rodas ļoti vienkāršs jautājums – ja nevar nopelnīt vairāk, tad jādomā, kā maksāt mazāk. Tieši tas arī kļuva par sākumpunktu interesei par atjaunojamajiem energoresursiem. Sākumā gan neskatījāmies tikai uz saules paneļiem. Pētījām arī citas iespējas, piemēram, mazās koģenerācijas stacijas. Apmeklējām starptautiskas izstādes, skatījāmies, kas notiek citās valstīs, analizējām dažādus risinājumus. Tajā laikā saules paneļu tehnoloģijas ļoti strauji attīstījās un kļuva pieejamākas, tāpēc 2022. gadā pieņēmām lēmumu uzstādīt saules paneļus.

– Vai bija arī bažas vai neziņa pirms šī lēmuma pieņemšanas?

– Protams. Jebkura investīcija prasa izvērtējumu. Viena no lielākajām bažām bija saistīta ar normatīvo vidi un pieslēgumu iespējām. Tajā laikā daudz tika runāts par brīvo jaudu rezervācijām, par iespējām pieslēgt saules parkus un stacijas tīklam. Bija situācijas, kad daudzi bija rezervējuši lielas jaudas, bet reāla attīstība nenotika. Līdz ar to uzņēmējiem, kuri tiešām vēlējās uzstādīt saules paneļus, bija grūtības saņemt nepieciešamās atļaujas. Kad tika ieviesti noteikumi par maksāšanu par rezervētajām jaudām, situācija uzlabojās un daļa jaudu atbrīvojās. Tad arī sapratām, ka varam virzīties uz priekšu bez lielām birokrātiskām problēmām.

– Jūs uzstādījāt saules paneļus gan uzņēmumam, gan privātajām vajadzībām?

– Jā. Uzņēmumam uzstādījām 50 kilovatu saules staciju, savukārt privātajā īpašumā – 10 kilovatu sistēmu. Mēs paspējām to izdarīt vēl laikā, kad darbojās neto uzskaites sistēma, kas tobrīd bija ļoti izdevīga.

– Ar ko jāsāk cilvēkam, kurš apsver iespēju uzstādīt saules paneļus?

– Pats svarīgākais ir saprast savu elektroenerģijas patēriņu. Šodien daudzās platformās iespējams ļoti detalizēti redzēt, cik daudz elektrības tiek patērēts pa stundām un pat pa 15 minūtēm. Tikai tad, kad cilvēks saprot savu patēriņa profilu, iespējams saprast, cik liela sistēma nepieciešama un vai vajadzīga arī elektroenerģijas uzkrāšana. Daudzi pieļauj kļūdu, izvēloties paneļus tikai pēc principa “jo vairāk, jo labāk”, bet patiesībā viss atkarīgs no konkrētā patēriņa.

– Vai Latvijā pietiek speciālistu, kas spēj profesionāli konsultēt šajos jautājumos?

– Kad mēs sākām šo procesu, tā bija problēma. Trūka profesionāļu, kuri spētu ne tikai pārdot saules paneļus, bet arī kvalitatīvi izvērtēt klienta vajadzības un veikt precīzus aprēķinus. Atceros, ka vēl pirms vairākiem gadiem interesējāmies arī par akumulatoriem un elektroenerģijas uzkrāšanu. Daudzi uz to skatījās skeptiski un teica, ka tas ir pārāk dārgi. Bet, braucot uz Vāciju vai Poliju, redzējām, ka tur bez uzkrāšanas sistēmām vairs gandrīz netiek veidoti jauni projekti. Šobrīd situācija Latvijā uzlabojas. Ir vairāk speciālistu, kas spēj profesionāli aprēķināt ne tikai saules paneļu apjomus, bet arī akumulācijas iespējas.

– Vai šodien darītu kaut ko citādi?

– Jā, noteikti vairāk domātu par elektroenerģijas uzkrāšanu. Ja šobrīd būtu vēlreiz jāpieņem lēmums, iespējams izvēlētos mazāku saules staciju, bet noteikti ar akumulatoriem. Tas ļautu daudz efektīvāk izmantot saražoto elektroenerģiju un mazāk pirkt elektrību no tirgotājiem. Uzkrāšana kļūst arvien svarīgāka, jo īpaši laikā, kad elektroenerģijas cenas biržā ir ļoti svārstīgas.

– Cik sarežģīts bija pats uzstādīšanas process?

– Patiesībā viss notika diezgan ātri. Mēs daudz ko darījām paši ar saviem darbiniekiem. Profesionāļi palīdzēja ar projektēšanu, pieslēgumiem un dokumentāciju, bet fiziskos darbus organizējām paši. Visa uzstādīšana aizņēma aptuveni trīs nedēļas. Tas nav tik sarežģīti, kā daudziem šķiet.

– Vai svarīgs ir paneļu novietojums un leņķis?

– Ļoti svarīgs. Interesanti, ka klasiskajās grāmatās gandrīz vienmēr raksta par dienvidu virzienu un konkrētu leņķi. Taču praksē sapratām, ka viss nav tik vienkārši. Braucot uz starptautiskām izstādēm, redzējām, ka dažādās valstīs paneļu izvietojums atšķiras. Tad sapratām, ka svarīgākais nav tikai maksimāli liels saražotās enerģijas apjoms, bet arī tas, kad šī enerģija tiek saražota. Mūsu gadījumā svarīgi bija “ķert” rīta un vakara sauli, jo tieši tad elektroenerģija ir visdārgākā. Tāpēc izvēlējāmies dienvidaustrumu un dienvidrietumu virzienus.

– Vai izjutāt birokrātijas slogu un vai tas bija sarežģīti?

– Nē, šajā ziņā viss bija pārsteidzoši vienkārši. “Sadales tīkla” sistēmā pieteikumus var aizpildīt salīdzinoši ātri. Profesionāļi sagatavoja nepieciešamos dokumentus un tehniskos aktus. Manuprāt, cilvēkiem bieži vien ir lielākas bailes no birokrātijas, nekā problēmu realitātē.

– Kādas bija pirmās sajūtas pēc sistēmas uzstādīšanas?

– Godīgi sakot, vēl šodien katru dienu skatos iepriekšējās dienas rezultātus. Tas kļuva par ieradumu. Ir interesanti redzēt, cik daudz saražots, kā mainās patēriņš un kā sistēma darbojas dažādos laikapstākļos. Protams, prieks ir arī par ekonomisko efektu, bet ne tikai. Tā ir arī sajūta par neatkarību un drošību.

– Tātad saules paneļi nav tikai stāsts par naudu?

– Tieši tā. Nauda ir svarīga, bet tas nav vienīgais arguments. Tā ir enerģētiskā neatkarība, drošība un attieksme pret vidi. Šodien, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, enerģētiskā drošība kļūst arvien nozīmīgāka. Cilvēki arvien vairāk domā par to, kā nodrošināt sevi ilgtermiņā.

– Kā Latvijas ziema ietekmē saules paneļu darbību?

– Ziema ietekmē ļoti būtiski. Ja paneļus klāj sniegs, elektroenerģijas ražošana praktiski apstājas. Mums ziemā bija mēneši, kad rēķini pieauga vairākas reizes. Tomēr tas neliek nožēlot pieņemto lēmumu. Tas vienkārši liek domāt, kā nākotnē risināt uzkrāšanas jautājumus un kā efektīvāk izmantot tehnoloģijas.

– Kādu galveno padomu jūs dotu cilvēkiem, kuri vēl šaubās?

– Es teiktu – analizēt un runāt ar citiem. Cilvēkiem ir grūti pieņemt lēmumus par lietām, kuras nevar uzreiz redzēt. Bet šobrīd pieejami dažādi simulāciju rīki, aprēķinu programmas un profesionālas konsultācijas. Īpaši svarīga ir savstarpējā komunikācija. Uzņēmējiem un arī zemniekiem vajadzētu vairāk sadarboties, dalīties pieredzē un meklēt kopīgus risinājumus. Bieži vien vairāki uzņēmumi kopā var atrast daudz efektīvākus risinājumus nekā katrs atsevišķi. Manuprāt, tieši sadarbība būs viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ilgtspējīgai enerģētikas attīstībai nākotnē.
 

Saules paneļu izmantošana Latvijā vairs nav tikai nākotnes iecere, bet reāls risinājums gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām, kuri vēlas samazināt izmaksas un kļūt enerģētiski neatkarīgāki. Aigara Zīmeļa pieredze apliecina, ka svarīgākais ir nebaidīties analizēt, meklēt piemērotākos risinājumus un dalīties pieredzē ar citiem.

Projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē” visa gada garumā turpinās stāstīt par risinājumiem, atbalsta iespējām un praktiskiem piemēriem — radio ēterā, sociālajos tīklos un drukātajos medijos.

Projektu “Radio Alise Plus sabiedrības informēšanas projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē”” līdzfinansē no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem.