Zaļā Latgale: saruna ar Inu Bērziņu-Veitu par ilgtspējīgu siltumapgādi un enerģētikas nākotni Latvijā
Energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi un energodrošība kļuvuši par vieniem no aktuālākajiem jautājumiem Latvijā un Eiropā. Pieaugošās energoresursu cenas un nepieciešamība mazināt atkarību no fosilā kurināmā mudina pašvaldības un uzņēmumus meklēt ilgtspējīgus risinājumus, īpaši siltumapgādes nozarē. Salaspilī vairāki zaļās enerģijas risinājumi jau ieviesti praksē – no šķeldas katlumājām un saules kolektoriem līdz siltuma uzkrāšanas sistēmām.
Par to, kā SIA “Salaspils Siltums” kļuvis par vienu no modernākajiem siltumapgādes piemēriem Latvijā, radio Alise Plus raidījuma vadītāja Inga Zelča aicināja uz sarunu SIA “Salaspils Siltums” valdes priekšsēdētāju un Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija prezidenti Inu Bērziņu-Veitu.
– Pēdējos gados arvien biežāk tiek runāts par energoefektivitāti un zaļo kursu. Kāpēc tieši siltumapgāde šobrīd ir tik svarīga tēma?
– Mēs bieži domājam, ka pats svarīgākais ir elektroenerģija, bet patiesībā mūsu klimatiskajos apstākļos cilvēki siltumenerģiju patērē aptuveni trīs reizes vairāk nekā elektroenerģiju. Tāpēc siltumapgāde ir ļoti būtiska joma. Ir svarīgi padarīt to efektīvāku, videi draudzīgāku un vienlaikus arī pieejamāku iedzīvotājiem. Tieši tādēļ mēs daudz domājam par to, kā samazināt fosilo kurināmo izmantošanu un pāriet uz ilgtspējīgiem risinājumiem.
– Kad sākāt darbu “Salaspils Siltumā”, situācija nebija vienkārša. Kādi bija pirmie izaicinājumi?
– Kad atnācu strādāt 2011. gadā, uzņēmums pilnībā balstījās uz fosilo kurināmo. Bija ļoti augsti tarifi un lieli iedzīvotāju parādi. Es vienmēr smejos, ka esmu krīzes menedžeris, jo bieži nonāku uzņēmumos tieši pārmaiņu laikā. Pirmais uzdevums bija saprast situāciju kopumā – kur rodas zudumi, kas netiek uzskaitīts, kur iespējams ietaupīt. Jo tas, ko nevar izmērīt, nav arī iespējams efektīvi pārvaldīt. Lielākais izaicinājums – rīkoties, darīt un ieviest pārmaiņas.
– Kādi bija pirmie modernizācijas soļi?
– Viens no pirmajiem un svarīgākajiem soļiem bija datu uzskaite. Mēs uzstādījām attālināto datu nolasīšanas sistēmu, un jau no 2012. gada viss bija pieejams tiešsaistē. Katrs apsaimniekotājs ik pēc 20 minūtēm var redzēt mājas patēriņu. Tas radīja caurspīdīgumu. Cilvēki sāka salīdzināt savus rēķinus un redzēja, ka renovētās mājās patēriņš ir ievērojami mazāks. Tas bija ļoti būtisks pagrieziena punkts.
– Vai bija grūti pārliecināt cilvēkus par pārmaiņu nepieciešamību?
– Protams. Gan darbiniekiem, gan iedzīvotājiem sākumā bija daudz jautājumu un skepses. Cilvēki gadiem bija pieraduši strādāt noteiktā veidā. Mēs ļoti daudz skaidrojām, runājām, rakstījām informatīvus materiālus. Piemēram, agrāk valdīja uzskats, ka apkure obligāti jāatslēdz 10. aprīlī un jāpieslēdz 10. oktobrī. Mēs skaidrojām, ka sistēmai jāpielāgojas laikapstākļiem un reālajam patēriņam. Kad mājās tika uzstādīti automātiskie siltummezgli, patēriņš samazinājās vēl par aptuveni 10 procentiem.
– Vai liela nozīme bijusi arī sadarbībai ar pašvaldību? Kā viņa notika?
– Jā, bez sadarbības ar pašvaldību tas nebūtu iespējams. Mums bija ļoti liela uzticēšanās. Pašvaldība palīdzēja komunikācijā un atbalstīja pārmaiņas. Mēs pat palīdzējām iedzīvotājiem renovēt ēkas – nevis fiziski būvējot, bet palīdzot ar dokumentāciju, projektu sagatavošanu un Eiropas Savienības finansējuma piesaisti. Kopumā esam palīdzējuši renovēt deviņas mājas.
– SIA “Salaspils Siltums” bieži min kā vienu no veiksmīgākajiem piemēriem atjaunojamo resursu izmantošanā. Izstāstiet, kā jums veicās šajā procesā.
– Sākām ar šķeldas katlumāju izbūvi. Pēc tam uzstādījām kondensatorus, kas ļauj no dūmgāzēm iegūt papildu siltumu. Tas nozīmē – izmantojot to pašu kurināmā daudzumu, iespējams saražot vairāk siltuma. Vēlāk nāca ideja par saules enerģijas izmantošanu. Daudzi sākumā neticēja, jo Latviju uzskata par ziemeļu valsti ar maz saules. Bet mēs pētījām situāciju Dānijā, Somijā un Vācijā, salīdzinājām datus un secinājām – arī Latvijā saules pietiek. Mēs izbūvējām saules kolektoru lauku aptuveni septiņu hektāru platībā un siltuma uzkrāšanas tvertni. Tas ļauj uzkrāt dienā iegūto siltumu un izmantot to vakarā vai vēlāk.
– Cik nozīmīga ir šāda ilgtermiņa plānošana?
– Ļoti nozīmīga. Mēs nekad nepieņēmām lēmumus steigā. Pirms saules projekta īstenošanas vairākus gadus analizējām tehnoloģijas, braucām uz citām valstīm, tikāmies ar ražotājiem un pētījām pieredzi. Tas ir ļoti svarīgi – nevis steigties, bet pārdomāt katru soli. Tad arī rezultāts ir veiksmīgs.
– Vai iedzīvotāji izjūt šīs pārmaiņas savos rēķinos?
– Es neteiktu, ka mums vienmēr ir pats zemākais tarifs Latvijā, bet mūsu galvenais ieguvums ir stabilitāte. Kad 2022. gadā sākās enerģētikas krīze un gāzes cenas strauji pieauga, daudzviet tarifi dubultojās. Mums situācija bija stabilāka, jo izmantojām dažādus enerģijas avotus – šķeldu, sauli un citus risinājumus. Diversifikācija ir ļoti svarīga.
– Šobrīd daudz tiek runāts par datu centriem un mākslīgo intelektu. Kā tas saistīts ar siltumapgādi?
– Ļoti tieši. Datu centri rada lielu daudzumu atlikumsiltuma. Mēs Salaspilī veidojam pilotprojektu, kur šis siltums tiks izmantots centralizētajā siltumapgādē. Datu centrā rodas aptuveni 22 grādu silts gaiss. Izmantojot siltumsūkņus, šo temperatūru var paaugstināt un izmantot apkurei.
Tas ir fantastisks piemērs tam, kā var izmantot enerģiju, kas citādi vienkārši aizietu zudumā.
– Kā tiek finansēti šādi projekti?
– Ja projekts ir “zaļš”, efektīvs un pārdomāts, finansējumu piesaistīt ir iespējams. Bankas šādus projektus vēlas finansēt. Piemēram, mūsu lielais saules projekts izmaksāja aptuveni septiņus miljonus eiro. Finansējumu veidoja trīs daļas – Eiropas Savienības līdzekļi, banku finansējums un uzņēmuma pašu uzkrājumi. Daļu līdzekļu ieguvām arī no CO₂ kvotu pārdošanas. Tā ir iespēja, ko dod pāreja uz videi draudzīgākiem risinājumiem.
– Daudzi reģionos joprojām skeptiski skatās uz zaļo kursu. Ko jūs viņiem atbildētu?
– Sākumā viss jaunais šķiet sarežģīts un dārgs. Bet, kad redzi rezultātu, domas mainās. Zaļais kurss nav tikai prasības vai ierobežojumi. Tā ir iespēja gudrāk izmantot resursus. Ja kaut kur rodas siltums, kāpēc to neizmantot? Ja spīd saule, kāpēc neiegūt enerģiju? Mums Latvijā ir ļoti liela priekšrocība – centralizētā siltumapgāde. Daudzās Eiropas valstīs par to tikai sapņo.
– Cik svarīga ir pieredzes apmaiņa starp pašvaldībām un uzņēmumiem?
– Ļoti svarīga. Mēs regulāri tiekamies ar citu pilsētu siltumapgādes uzņēmumiem, dalāmies pieredzē un mācāmies viens no otra. Mēs neesam konkurenti. Ja kāds atrod labu risinājumu, tas palīdz visiem.
– Kas jūs pašu motivē turpināt darbu šajā jomā?
– Mani motivē cilvēki un iespēja radīt kaut ko jaunu. Enerģētikā šobrīd notiek ļoti daudz pārmaiņu, un tas ir aizraujoši. Es vienmēr saku kolēģiem – neapraujiet man spārnus. Jā, vajag reālistus, bet nevajag pesimismu. Ir jāuzdrošinās mēģināt.
– Kādu jūs redzat siltumapgādes nākotni Latvijā?
– Es redzu arvien vairāk atjaunojamo energoresursu, vairāk sadarbības un gudrāku enerģijas izmantošanu. Mēs tikai sākam saprast, cik daudz iespēju mums ir apkārt. Galvenais ir nebaidīties no pārmaiņām un domāt ilgtermiņā.
Ilgtspējīga un moderna siltumapgāde Latvijā nav nākotnes iecere, bet jau šodien īstenojama realitāte. Salaspils pieredze rāda, ka pārdomātas investīcijas, sadarbība un atvērtība jaunām tehnoloģijām var nodrošināt gan energodrošību, gan stabilākas izmaksas iedzīvotājiem.
Projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē” visa gada garumā turpinās stāstīt par risinājumiem, atbalsta iespējām un praktiskiem piemēriem — radio ēterā, sociālajos tīklos un drukātajos medijos.
Projektu “Radio Alise Plus sabiedrības informēšanas projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē”” līdzfinansē no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem.