Zaļā Latgale: Saruna ar Kasparu Rožkalnu par to, kā enerģētika var kļūt par Latgales ekonomikas nākotni

Vai Latvija spēj kļūt par spēcīgu enerģētikas valsti? Vai saules un vēja enerģija var palīdzēt attīstīt rūpniecību? Kā uzņēmumi paši samazina savas izmaksas? Par to parunāt radio Alise Plus raidījuma vadītāja Inga Zelča aicināja uz sarunu bijušo Latvijas Investīcijas un Attīstības aģentūras vdaītāju, šobrīd UPB grupas uzņēmuma “UPB Nams” valdes priekšsēdētāju un Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētāju Kasparu Rožkalnu.

– Kā jūs šobrīd vērtējat enerģētikas situāciju Latvijā no uzņēmējdarbības skatpunkta?

– Uzņēmumiem enerģētika vienmēr tiek vērtēta ļoti praktiski – nevis pēc biržas cenas vien, bet pēc gala rēķina. Svarīgi ir saprast, cik maksā viens kilovats kopā ar pārvades izmaksām, nodokļiem un citiem maksājumiem. Uzņēmējam nav būtiski tikai tas, kas šodien notiek biržā. Svarīgākais ir prognozējamība – vai cena būs stabila, vai rīt nebūs straujš kāpums. Jo īpaši tas attiecas uz ražošanu, kur enerģijas izmaksas bieži ir ļoti liela daļa no kopējām izmaksām.

– Vai enerģijas cena ietekmē investoru lēmumus un vai tas ir būtisks faktors?

– Ļoti būtisks. Investori vērtē kopējās izmaksas konkrētajā vietā – darbaspēku, infrastruktūru, nodokļus un enerģiju. Daudzās nozarēs enerģija ir izšķiroša. Piemēram, datu centri ir ļoti lieli elektroenerģijas patērētāji. Ja valsts nespēj piedāvāt stabilu un konkurētspējīgu cenu ilgtermiņā, investīcijas aizies citur. Tāpēc valsts energopolitika faktiski ir arī ekonomikas politika.

– Vai Latvijai ir potenciāls kļūt par spēcīgu enerģētikas valsti?

– Tas atkarīgs no tā, ko ar to saprotam. Ja runa ir par spēju saražot vairāk nekā patērējam un kļūt par neto eksportētāju, tad – jā, tas ir iespējams. Ja runājam vēl plašāk – par spēju piesaistīt jaunas rūpnīcas, kas izmanto lētu un zaļu enerģiju, piemēram, ūdeņraža, amonjaka vai citu energoietilpīgu produktu ražošanā –, arī tas ir iespējams. Taču tam nepieciešama stabila elektroenerģijas sistēma un ilgtermiņa redzējums.

– Kā šobrīd Latvija izskatās uz Baltijas valstu kaimiņu fona?

– Mēs esam pa vidu – gan ģeogrāfiski, gan attīstības ziņā. Lietuvā vēja projektu attīstība notiek vieglāk, Latvijā process ir sarežģītāks, bet Igaunijā atsevišķos aspektos vēl sarežģītāks. Tas nozīmē, ka Latvijai ir iespējas, bet konkurence reģionā ir ļoti liela. Ja vēlamies investīcijas, procesiem jābūt saprotamiem un pietiekami ātriem.

– Kā jūsu prāt attīstās saules un vēja enerģija Latvijā?

– Saules parki pēdējos gados attīstījās ļoti strauji. Tagad temps ir lēnāks, jo saulainās stundās elektrības cena dažkārt ir ļoti zema. Tas nozīmē, ka investori meklē nākamo soli – bateriju sistēmas, kas ļauj dienā saražoto elektrību uzkrāt un izmantot vakarā vai rītā, kad cenas ir augstākas. Arī vēja enerģija attīstās. Tās priekšrocība ir tā, ka vējš bieži pūš laikā, kad saule nespīd. Tādēļ šie resursi labi papildina viens otru.

– Vai uzņēmumi izmanto iespēju, paši sākt ražot sev enerģiju?

– Jā, un tas kļūst arvien izplatītāk. Arī mūsu uzņēmumos ir koģenerācijas stacijas, vērtējam bateriju risinājumus un citus enerģijas uzkrāšanas variantus. Ja uzņēmums redz, ka ziemā elektrība kļūst būtiski dārgāka, ir loģiski meklēt risinājumus, kā izmaksas stabilizēt. Daudzi uzņēmumi uzstāda saules paneļus, daži investē baterijās. Tā ir decentralizēta pieeja – nepaļauties tikai uz vienu piegādātāju, bet daļu enerģijas saražot pašiem.

– Vai valsts atbalsts šādiem projektiem ir pietiekams?

– Atbalsts ir pieejams, bet tas parasti saistīts ar konkrētu programmu noteikumiem. Visbiežāk tiek atbalstīti projekti, kas uzlabo energoefektivitāti vai samazina emisijas. Tas var būt neliels saules parks, baterija vai abu kombinācija. Taču uzņēmums vienmēr salīdzina – vai izdevīgāk investēt jaunā ražošanas iekārtā, vai enerģijas risinājumā. Tāpēc ne visi izmanto šo atbalstu, jo katram uzņēmumam prioritātes ir atšķirīgas.

– Daļa uzņēmēju Latgalē pret “zaļo kursu” izturas skeptiski. Kā jūs to skaidrotu?

– Es teiktu, ka jāskatās ļoti praktiski. Ir trīs jautājumi. Pirmais – vai investējot zaļajā enerģijā, uzņēmums samazina izmaksas? Ja jā, tad tas jau ir nopietns arguments. Otrais – vai klients pieprasa zaļāku produktu? Daudzos eksporta tirgos tas jau ir svarīgi. Piemēram, Skandināvijā arvien biežāk skatās, cik liels ir produkta CO2 nospiedums. Trešais – ilgtermiņa atbildība. Varbūt šodien tas nešķiet izšķiroši, bet nākamajām paaudzēm tas būs svarīgi. Ja pirmie divi punkti jau ir ekonomiski neitrāli vai pozitīvi, tad trešais kļūst ļoti nozīmīgs.

– Vai zaļā enerģija šobrīd patiešām kļuvusi lētāka?

– Daudzos gadījumos – jā. Pirms dažiem gadiem baterijas un saules sistēmas bija dārgākas. Tagad cenas būtiski samazinājušās. Tehnoloģijas kļuvušas pieejamākas, konkurence tirgū augusi. Tāpēc tas, kas pirms trim gadiem šķita pārāk dārgs, šodien var būt pilnīgi pamatots ieguldījums. Uzņēmumiem ir jāpārrēķina savi pieņēmumi un jāskatās aktuālie skaitļi.

– Vai saules un vēja enerģija var nodrošināt industriālu attīstību?

– Gada griezumā noteikti var palīdzēt būtiski samazināt elektroenerģijas cenu. Protams, ziemā būs periodi, kad vajadzēs citus resursus, taču kopumā šie risinājumi dod labu efektu. Latvijai ir arī hidroelektrostacijas, kas nodrošina stabilu ģenerāciju. Kopā ar sauli un vēju tas jau ir labs pamats konkurētspējīgai enerģētikai.

– Kādu redzat Latvijas enerģētikas nākotni pēc 10–15 gadiem?

– Mana vīzija ir Latvija kā enerģijas eksportētāja valsts. Ne tikai elektrības, bet arī produktu veidā – piesaistot rūpnīcas, kas izmanto zaļu enerģiju un ražo augstas pievienotās vērtības produkciju. Viens no nākamajiem lielajiem virzieniem varētu būt ūdeņradis. Ja šodien gudri plānosim infrastruktūru un investīcijas, nākotnē Latvija var kļūt atpazīstama kā vieta, kur pieejama kvalitatīva un konkurētspējīga zaļā enerģija.

– Ko tas nozīmē Latgalei?

– Latgalei tas nozīmē iespēju. Reģionā ir teritorijas attīstībai, darbaspēks un potenciāls jaunām ražotnēm. Ja būs pieejama enerģija, infrastruktūra un skaidrs valsts redzējums, Latgale var kļūt par vienu no ieguvējiem šajā pārmaiņu laikā.

Enerģētika šodien vairs nav tikai tehnisks jautājums. Tā ir ekonomika, investīcijas, darba vietas un reģionu nākotne. Un tieši tāpēc šī saruna ir svarīga arī Latgalei.

Projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē” visa gada garumā turpinās stāstīt par risinājumiem, atbalsta iespējām un praktiskiem piemēriem — radio ēterā, sociālajos tīklos un drukātajos medijos.

Projektu “Radio Alise Plus sabiedrības informēšanas projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē”” līdzfinansē no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem.