Zaļā Latgale: Saruna ar Kristu Leiškalnu par elektroauto attīstību Latvijā, valsts atbalstu un ilgtspējīgu mobilitāti

- Kā jūs raksturotu elektroauto attīstību Latvijā pēdējo piecu gadu laikā?

- Pēdējo piecu gadu laikā elektroauto skaits Latvijā ir pieaudzis aptuveni trīs reizes. Ja agrāk elektroauto bija salīdzinoši reta parādība, tad šobrīd Latvijā reģistrēti jau gandrīz 15 tūkstoši elektroauto. Turklāt pieaug ne tikai to automašīnu skaits, kas iegādātas ar valsts atbalstu, bet arī to, kuras cilvēki iegādājas par saviem līdzekļiem. Tas liecina, ka elektroauto vairs nav tikai modes tendence vai valsts atbalsta programmu rezultāts. Cilvēki arvien biežāk izvēlas šādu transportu ekonomisku apsvērumu dēļ. Degvielas cenu svārstības un ģeopolitiskie notikumi pasaulē ir likuši rūpīgāk izvērtēt automašīnas ekspluatācijas izmaksas.

- Kā Latvija izskatās uz pārējo Baltijas valstu un Eiropas fona?

- Baltijas valstu vidū Latvija šobrīd atrodas aptuveni pa vidu starp Lietuvu un Igauniju. Lietuvā elektroauto īpatsvars ir nedaudz lielāks, Igaunijā – mazāks. Tomēr, salīdzinot ar Eiropas līderiem, mums vēl ir kur augt. Tādas valstis kā Norvēģija jau ilgstoši mērķtiecīgi veidojušas politiku videi draudzīga transporta attīstībai. Arī Ķīna ļoti aktīvi investē elektroauto ražošanā un izmantošanā. Latvijā attīstība notiek pakāpeniskāk, taču tendence ir pozitīva.

- Kāpēc Latvijā cilvēki joprojām ir piesardzīgāki jeb skeptiski attiecībā uz elektroauto?

- Viens no iemesliem ir tas, ka Latvijas autoparks vēsturiski balstījies uz lietotu automašīnu iegādi. Daudzi gaida brīdi, kad lietotu elektroauto tirgus kļūs vēl plašāks un pieejamāks. Labā ziņa ir tā, ka Eiropā pēdējos gados strauji pieaudzis jaunu elektroauto pārdošanas apjoms. Tas nozīmē, ka tuvāko gadu laikā otrreizējā tirgū nonāks arvien vairāk lietotu elektroauto par pieejamākām cenām. Tas būtiski veicinās elektroauto izplatību arī Latvijā.

- Kādu lomu spēlē valsts atbalsta programma?

- Valsts atbalsts ir bijis ļoti nozīmīgs. Programmas ietvaros iegādāti jau vairāk nekā seši tūkstoši elektroauto. Īpaši veiksmīgs bija lēmums palielināt atbalstu daudzbērnu ģimenēm. Pēc šīm izmaiņām gandrīz trešdaļa no visiem programmas dalībniekiem bija tieši daudzbērnu ģimenes. Tas apliecina, ka pareizi mērķēts atbalsts spēj būtiski ietekmēt cilvēku izvēles.

- Kādi atbalsta nosacījumi ir pieejami šobrīd?

- Jauna elektroauto iegādei pieejams līdz 4000 eiro liels atbalsts, lietotam elektroauto – līdz 3000 eiro. Daudzbērnu ģimenēm atbalsts ir ievērojami lielāks – līdz pat 9000 eiro par septiņvietīgu elektroauto. Papildu finansējums pieejams arī tad, ja tiek nodota vecā automašīna utilizācijai. Tāpat lielākām ģimenēm paredzēts papildu atbalsts par katru nākamo bērnu.

- Vai elektroauto ir piemēroti arī Latgales iedzīvotājiem, īpaši kas dzīvo lauku reģionā?

- Noteikti. Pirms dažiem gadiem elektroauto reģionos bija retums, bet tagad tie kļūst par ikdienu arī mazākās pilsētās. Mūsdienu elektroauto nobraukuma rezerve ir pietiekama, lai bez problēmām pārvietotos pa Latviju. No jebkuras vietas Latgalē iespējams nokļūt Rīgā, nepieciešamības gadījumā veicot vienu īsu uzlādes pauzi.

- Kādi ir izplatītākie mīti par elektroauto?

- Viens no populārākajiem mītiem ir tas, ka ziemā ar elektroauto nevar aizbraukt tālu. Patiesībā nobraukums ziemā samazinās, taču tas nenozīmē, ka auto kļūst neizmantojams. Otrs izplatīts mīts ir par akumulatoru kalpošanas ilgumu. Kādreiz valdīja uzskats, ka pēc pieciem vai septiņiem gadiem akumulators būs jāmaina. Šodien redzam, ka daudzi elektroauto ar oriģinālajiem akumulatoriem veiksmīgi nobraukuši vairāk nekā 300 vai pat 500 tūkstošus kilometru.

- Kā Latvijā attīstās uzlādes infrastruktūra?

- Situācija ir ļoti laba. Latvijā publisko uzlādes staciju skaits attīstās strauji, un uzlādes iespējas pieejamas ne tikai Rīgā, bet arī reģionos. Eiropas rekomendācija paredz vienu publisko uzlādes punktu uz desmit elektroauto. Latvijā šis rādītājs ir pat labāks. Tāpēc runāt par uzlādes staciju trūkumu šobrīd vairs nav pamata.

- Kāda situācija ir cilvēkiem, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās?

- Arī viņiem ir risinājumi. Daudzi izmanto publiskās uzlādes stacijas pie veikaliem vai darba vietām. Jaunajos dzīvojamo māju projektos arvien biežāk tiek ierīkotas uzlādes vietas stāvlaukumos. Turklāt daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji arvien biežāk vienojas par kopīgu uzlādes infrastruktūras izveidi. Tas ir process, kas pakāpeniski attīstās.

- Vai elektroauto uzturēšana tiešām ir lētāka?

- Jā, un tas ir viens no būtiskākajiem argumentiem par labu elektroauto. Šīm automašīnām ir ievērojami mazāk kustīgu detaļu nekā tradicionālajiem automobiļiem. Nav nepieciešamas regulāras eļļas maiņas, mazāk nolietojas mehāniskie mezgli. Protams, arī elektroauto nepieciešama apkope, taču kopējās izmaksas parasti ir būtiski zemākas nekā benzīna vai dīzeļa automašīnām.

- Kādu Latvijas transporta nākotni jūs redzat pēc desmit gadiem?

- Es nedomāju, ka pēc desmit gadiem visi brauks tikai ar elektroauto. Dīzeļa un benzīna automašīnas saglabāsies, taču elektroauto īpatsvars pieaugs daudz straujāk, nekā sākotnēji prognozēts. Arvien vairāk cilvēku pārliecinās par šo automašīnu ekonomiskajiem ieguvumiem un lietošanas ērtumu. Tāpēc elektroauto kļūs par ikdienas transportu, savukārt tradicionālie automobiļi arvien biežāk tiks izmantoti specifiskām vajadzībām vai brīvā laika braucieniem.

Elektroauto tēma šodien vairs nav tikai diskusija par klimata pārmaiņām vai jaunākajām tehnoloģijām. Tā ir saruna par ģimenes budžetu, enerģētisko drošību un valsts neatkarību. Latvijā elektroauto skaits turpina pieaugt, valsts atbalsta programmas darbojas veiksmīgi, bet uzlādes infrastruktūra kļūst arvien pieejamāka. Arī Latgalē arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas videi draudzīgāku transportu, pierādot, ka elektroauto nav tikai lielo pilsētu privilēģija.

Kā uzsver eksperts Krists Leiškalns, vislabākais veids, kā kliedēt šaubas, ir aprunāties ar elektroauto īpašniekiem un pašam izmēģināt braucienu. Tieši personīgā pieredze visbiežāk kļūst par galveno argumentu par labu pārmaiņām.

Projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē” visa gada garumā turpinās stāstīt par risinājumiem, atbalsta iespējām un praktiskiem piemēriem — radio ēterā, sociālajos tīklos un drukātajos medijos.

Projektu “Radio Alise Plus sabiedrības informēšanas projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē”” līdzfinansē no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem