Zaļā Latgale: Saruna ar Jāni Bekeri par Elektroauto Latvijā: no mītiem līdz ikdienas izvēlei

- Jāni, kā elektroauto ienāca jūsu dzīvē?

- Pirmā pieredze man bija Berlīnē ap 2014. gadu, kad parādījās elektriskais BMW i3 koplietošanas automašīnu sistēmā. Es ar to diezgan daudz braucu, un man ļoti patika. Pēc pāris gadiem Latvijā ģimenei bija jāmaina viena no automašīnām, un izvēlējos elektroauto. Sākumā domāju, ka tas būs otrais auto un pirmā izvēle paliks dīzeļauto. Taču jau pēc pāris nedēļām elektroauto kļuva par pamata automašīnu. Beigās ģimenē gandrīz cīnījāmies, kurš ar to brauks, jo abiem daudz vairāk gribējās izmantot tieši elektroauto.

Man tas nozīmē arī atbildību par vidi. Dzīvoju Rīgas centrā, ikdienā staigāju pats un staigā bērns, tāpēc man ir svarīgi dzīvot tīrākā vidē. Otrkārt, tās ir arī zemākas transporta izmaksas, kā arī braukšanas klusums un dinamika.

- Jūs esat Latvijas Elektroauto biedrības līdzdibinātājs. Kā radās doma to izveidot un kāpēc tāda biedrība bija nepieciešama?

- Sākumā mēs bijām elektroauto interesentu loks, kas sazinājās galvenokārt sociālajos tīklos. Kad viena no organizācijām, kas pārstāvēja elektroauto intereses, beidza darbību, radās doma izveidot organizāciju, kas pārstāvētu tieši lietotājus. Mēs konsultējam cilvēkus par automašīnu izvēli, servisu un citiem praktiskiem jautājumiem. Otrs virziens ir sadarbība ar valsts pārvaldi – piedalāmies diskusijās par normatīvo regulējumu un atbalsta programmām. Organizējam arī informatīvus pasākumus, kuros cilvēkiem iespējams elektroauto pašiem izmēģināt.

- Kādi ir Jūsu novērojumi, vai cilvēku attieksme pret elektroauto mainās?

- Noteikti. To redzam arī pēc pirmreizējām elektroauto reģistrācijām. Pēdējā laikā bija sasniegts jauns rekords – aptuveni 840 automašīnas mēnesī. Mainās arī paši jautājumi. Agrāk cilvēki biežāk jautāja: “Vai ar to vispār varēs aizbraukt?” Tagad jautājumi kļūst daudz konkrētāki – kuru septiņvietīgo modeli izvēlēties, kāds būs serviss, kurš modelis ir piemērotāks. Tas nozīmē, ka liela daļa stereotipu pamazām pazūd.

- Kas ir spēcīgākais arguments cilvēkam, kurš vēl šaubās, par labu elektroauto iegādei?

- Draugi, paziņas un radinieki. Mūsdienās ir grūti atrast cilvēku, kura apkārtnē nebūtu kāda ar elektroauto. Kad cilvēks pats no pazīstama cilvēka dzird, ka ar šo automašīnu ir ērti un patīkami braukt, tas ir daudz spēcīgāks arguments nekā teorētisks stāstījums. Tāpēc es visiem saku – aizbrauciet pie dīlera, izmantojiet koplietošanas automašīnu vai aizņemieties elektroauto no draugiem. Ja iespējams, sarunājiet automašīnu uz dienu, divām vai trim un izmēģiniet to savā ikdienā. Ielieciet bērnus, somas, izbrauciet savus maršrutus. Automobili ir jāizmēģina reālajā dzīvē.

- Latgalē bieži dzirdam, ka elektroauto iegādi apgrūtina uzlādes infrastruktūras trūkums. Kā jūs to vērtējat?

- Mums ir paveicies ar valsts uzlādes tīklu – tas ir mūsu uzlādes mugurkauls. Varbūt tas nav pats modernākais vai ātrākais, bet tas ir izvietots efektīvi, un uzlādes punkti ir aptuveni 30–50 kilometru attālumā. Mēs uzskatām, ka tas ir būtisks infrastruktūras elements, kas arī nākotnē ir jāsaglabā. Latgalē ir arī priekšrocība – reģionos ir vairāk privātmāju nekā Rīgā. Privātmāja faktiski nozīmē savu uzlādes iespēju. Arī ar parasto kontaktligzdu, lai gan lēnāk, 100–200 kilometrus dienā nobrauktu auto var uzlādēt pa nakti.

- Kā ir ar tiem cilvēkiem, kuri dzīvo dzīvokļos?

- Tas pašlaik ir viens no lielākajiem izaicinājumiem. Mums nepieciešamas vidēji ātras uzlādes iespējas pie daudzdzīvokļu mājām – Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā un citās pilsētās. Cilvēkam, kurš dzīvo dzīvoklī, ir ļoti svarīgi zināt: “Man pie mājas ir uzlāde.” Tad šis jautājums kļūst daudz vienkāršāks.

- Elektroauto, jūsuprāt, ir arī valsts līmeņa jautājums?

- Tas nav tikai klimata jautājums. Tas ir arī ekonomikas un valsts drošības jautājums. Mēs katru dienu par fosilo degvielu sūtam naudu ārpus Latvijas. Savukārt elektrību mēs varam ražot lokāli un dažādos veidos. Ja runājam par enerģētisko neatkarību un krīzes situācijām, elektroauto dod zināmu priekšrocību. To varēja redzēt arī Ukrainas piemērā, kur kara sākumā bija situācijas, kad elektroauto varēja izmantot arī tad, kad degvielas automašīnām bija problēmas ar uzpildīšanos.

- Viens no lielākajiem cilvēku satraukumiem ir baterija. Tā taču nolietojas. Kas notiek pēc tam?

- Baterijas degradācija ir dabisks process. Taču jaunākie dati rāda, ka pie aptuveni 150 tūkstošiem kilometru baterijas degradācija daudzos gadījumos ir ap 10–13 procentiem. Jaunākajām automašīnām baterija lielākajā daļā gadījumu pārdzīvo pašu automašīnu. Arī tad, kad baterija vairs nav pietiekami efektīva automašīnai, tās dzīve nebeidzas. To var izmantot saules parkos vai māju enerģijas uzkrāšanai. Savukārt pilnībā nolietotas baterijas tiek pārstrādātas.

- Vai baterijas bojājuma gadījumā jāmaina viss lielais akumulators?

- Nē, arī tas ir stereotips. Akumulators sastāv no blokiem, un bieži iespējams nomainīt tikai konkrēto bojāto bloku. Latvijā jau ir servisi, kas to dara.

- Kādi vēl mīti par elektroauto jums šķiet īpaši izplatīti?

- Viens ir par degšanu. Ir radies priekšstats, ka elektroauto ļoti bieži aizdegas, taču statistika rāda būtiski atšķirīgu ainu. Otrs mīts ir – “ar elektroauto nekur nevar aizbraukt”. Es cilvēkiem jautāju – cik stundas jūs vispār varat nobraukt bez apstāšanās? Īpaši, ja braucat ar bērniem. Kādā brīdī taču vajag izkāpt, izstaigāt kājas, paēst vai padzerties. Es savu pauzi vienkārši pieskaņoju vietai, kur ir lādētājs. Ar elektroauto ir arī cita domāšana – ja automašīna stāv, tā var lādēties. Atbrauc, pieslēdz un no rīta ir pilns akumulators. Uzlādes laiks savukārt ir atkarīgs no konkrētās automašīnas, baterijas izmēra, lādētāja un temperatūras. Jaunākās automašīnas dažkārt līdz 80 procentiem var uzlādēties astoņās līdz desmit minūtēs, citām tas var aizņemt 20–40 minūtes.

- Kā jūs redzat elektroauto attīstību Latvijā?

- Mēs redzam, ka dinamika turpinās. Latvijā arvien nozīmīgāks kļūs arī lietoto elektroauto tirgus, jo piecgadīgas un septiņgadīgas automašīnas kļūst pieejamākas. Ļoti ceru, ka attīstīsies uzlāde pie daudzdzīvokļu mājām. Tas ir viens no pēdējiem punktiem, kas cilvēkam rada jautājumu – “Kur es to lādēšu?” Ja šis jautājums būs atrisināts, elektroauto kļūs vēl pieejamāks plašākam iedzīvotāju lokam.

- Kāds būtu Jūsu pēdējais arguments cilvēkam, kurš joprojām šaubās par elektroauto iegādi?

- Vienkārši pabrauciet! Aizbrauciet pie dīlera, aizņemieties no draugiem, paņemiet koplietošanas automašīnu. Sarunājiet elektroauto uz dienu, divām vai trim un izmēģiniet to savā ikdienā. Izvēlēties automašīnu var tikai tad, kad ar to esat paši pabraukuši.

Šī saruna ar Jāni Bekeri bija būtiska, jo ļāva uz elektroauto paskatīties ne tikai kā uz klimata politikas instrumentu, bet arī kā uz praktisku un arvien pieejamāku ikdienas transporta izvēli. Īpaši vērtīgi bija pievērsties jautājumiem, kas aktuāli arī Latgales iedzīvotājiem – uzlādes infrastruktūrai, izmaksām, bateriju ilgmūžībai un elektroauto nākotnei reģionā.

Projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē” visa gada garumā turpinās stāstīt par risinājumiem, atbalsta iespējām un praktiskiem piemēriem - radio ēterā, sociālajos tīklos un drukātajos medijos.

Projektu “Radio Alise Plus sabiedrības informēšanas projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē”” līdzfinansē no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem