Zaļā Latgale: saruna ar Eviju Ozolu-Ozoliņu par atbildīgu patēriņu, atkritumu samazināšanu un lietu atkārtotu izmantošanu

- Kas ir biedrība „Zero Waste Latvija”, un kāpēc ir svarīgi runāt par atkritumu samazināšanu?

- Mēs esam nevalstiska organizācija, kas apvieno aptuveni 50 cilvēkus un juridiskās personas, kuras savā profesionālajā darbībā vai ikdienā pievērš uzmanību resursu atbildīgai izmantošanai un atkritumu neradīšanai. Mēs esam entuziastu un profesionāļu kopums, kas meklē risinājumus atkritumu problēmām, tostarp iesaistoties pētījumos un valsts līmeņa jautājumu risināšanā. Atkritumi patiesībā ir resursi, kas kādā brīdī vairs netiek izmantoti un nonāk situācijā, kad nav skaidrs, ko ar tiem darīt. Taču mums ir tikai viena Zeme, un tās resursi ir ierobežoti - gan naftas produkti, gan dabiskie materiāli, gan minerāli. Tas, ko izmantojam šodien, ir jālieto saprātīgi, lai resursu pietiktu arī nākamajām paaudzēm.

- Jūs sevi raksturojat kā minimālisti patēriņā. Ko tas nozīmē?

- Mēs dzīvojam laikā, kad veikalos ir ļoti daudz preču un nopirkt var gandrīz visu. Tāpēc esmu sev izveidojusi citu pieeju: ja man šķiet, ka kaut ko vajag, vispirms jautāju - vai es šo lietu tikai gribu, vai man tā patiešām ir nepieciešama? Tas nozīmē iegādāties tik daudz pārtikas, cik varu apēst, lai tā nebūtu jāizmet, un tik daudz apģērba, cik patiešām valkāju. Nav jēgas piepildīt skapi ar kleitām, kuras nekad neuzvelku. Tā ir zināma disciplīna - nodrošināt sevi ar vajadzīgo, nevis visu, ko kādā brīdī sagribas. Domāšana mainījās, kad pārcēlos uz citu dzīvesvietu un sapratu, cik daudz mantu man ir, lai gan daļu no tām nebiju lietojusi vairāk nekā gadu. Tad arī sāku vairāk domāt par to, ko pērku un vai tas man tiešām ir vajadzīgs.

- Kā ierobežot vēlmi pirkt, ja piedāvājums ir tik liels?

- Pārmaiņas nenotiek vienā dienā, tāpēc jāsāk ar maziem soļiem. Piemēram, virtuvē ne vienmēr vajadzīgas trīs dažādas ierīces, ja visas funkcijas var veikt viena daudzfunkcionāla ierīce. Pirms pirkuma ir vērts paskatīties alternatīvas un padomāt, vai iespējams izvēlēties vienu lietu, kas kalpos vairākiem mērķiem. Arī apģērba iegādē palīdz kapsulas garderobes princips. Pirms nopirkt jaunas bikses, jāpadomā, vai tās saderēs ar pārējo apģērbu un vai tās tiešām valkāšu. Citādi var izrādīties, ka esmu nopirkusi skaistu lietu, kurai skapī nav nekā piemērota. Svarīgākais - neļaut pirkumam būt impulsīvam.

- Jūs sakāt, ka atkritumus redzat jau veikala plauktā. Ko tas nozīmē?

- Skatoties uz produktu, es domāju par visu tā dzīves ciklu - no kādiem materiāliem tas izgatavots, kāds ir iepakojums, cik ilgi prece kalpos un vai to varēs salabot vai pārstrādāt. Tā ir sava veida superspēja, kuru vairs nevaru izslēgt. Piemēram, vienus un tos pašus šampinjonus var nopirkt, izmantojot savu daudzreiz lietojamo maisiņu, vai arī dažādos plastmasas iepakojumos. Taču plastmasas veidi atšķiras: daži ir vieglāk pārstrādājami, citi - sarežģītāk. Turklāt ne visi veidi tiek pieņemti katrā šķirošanas sistēmā. Piemēram, Līvānos konkrētais atkritumu apsaimniekotājs var pieņemt vienus plastmasas veidus, bet citus - ne. Tas nozīmē, ka, izvēloties iepakojumu veikalā, es jau varu paredzēt, vai vēlāk to varēšu ievietot šķirošanas konteinerā vai arī tas nonāks sadzīves atkritumos. Tāpēc, ja ir izvēle, es dodu priekšroku iepakojumam, kuru iespējams pārstrādāt.

- Vai ar atkritumu šķirošanu vien pietiek?

- Nē, šķirošana ir tikai daļa no risinājuma. Tā ir cīņa ar sekām, jo atkritumi jau ir radušies. Ja vēlamies problēmu novērst, jāskatās uz tās cēloņiem - kas notiek vēl pirms lieta kļūst par atkritumu. Liela atbildība ir ražotājiem, kuri izvēlas materiālus, iepakojumu un izstrādājumu kvalitāti. Protams, uzņēmumiem ir svarīgi ražot ātri un ar iespējami mazākām izmaksām, taču patērētāji var ietekmēt tirgu ar savām izvēlēm. Mēs katru dienu balsojam ar savu maciņu.

- Jūs vadāt arī projektu Lietotvēlreiz.lv. Kas tas par projektu un kā tas palīdz iedzīvotājiem?

- Lietotvēlreiz.lv ir interneta platforma, kurā apkopotas iespējas visā Latvijā izvēlēties pakalpojumu jaunas preces iegādes vietā. Piemēram, ja nepieciešami instrumenti mājas remontam, tos var iznomāt, nevis pirkt un pēc tam ilgstoši glabāt šķūnītī. Tāpat iespējams atrast brīvā laika aprīkojuma nomas iespējas. Platformā apkopota arī informācija par meistariem, kuri remontē apģērbu un tekstilizstrādājumus, apavus, somas, elektroniku un sadzīves tehniku. Kartē var atrast tuvākos pakalpojumu sniedzējus un noskaidrot, kā ar viņiem sazināties. Ja salabojam lietu un turpinām to izmantot, mums nav jāpērk jauna prece un jāizmet vecā. Savukārt noma ļauj izmantot priekšmetus, kas vajadzīgi tikai reizēm. Tas palīdz samazināt gan jaunu preču patēriņu, gan atkritumu daudzumu.

- Vai cilvēki arvien biežāk izvēlas labot lietas, nevis pirkt jaunas?

- Diemžēl kopējā tendence nav iepriecinoša. Mēs zaudējam prasmes paši remontēt lietas, bet arī meistaru kļūst mazāk. Daudzi pieredzējušie meistari noveco, un jaunieši ne vienmēr apgūst šīs prasmes. Turklāt ikdienas steigā cilvēkiem bieži šķiet vienkāršāk izmest salūzušo un nopirkt jaunu. Galvenie iemesli ir laiks un nauda. Remontam jāatrod meistars, jānogādā pie viņa lieta un jāsagaida rezultāts. Jaunu preci reizēm var pasūtīt internetā, un tā jau nākamajā dienā būs pakomātā. Turklāt lētas un nekvalitatīvas preces mudina nepārdomāt pirkumu. Tāpēc ir svarīgi jau sākumā izvēlēties kvalitatīvas lietas, kas kalpos ilgāk un būs remontējamas. Labāk iegādāties preci, kas kalpos desmit un vairāk gadu, nevis pašu lētāko variantu, kas drīz būs jāizmet vai jāremontē.

- Ko nozīmē aprites ekonomika, un vai par to pietiekami māca skolās?

- Vienkāršiem vārdiem, aprites ekonomika ir gudra un taupīga saimniekošana. Tā paredz, ka lietas izmantojam pēc iespējas ilgāk, remontējam, lietojam atkārtoti un samazinām atkritumu rašanos. Daudzas no šīm prasmēm agrāk bija pašsaprotamas, bet tagad tās nākas apgūt no jauna. Skolās aprites ekonomikas jautājumus māca dažādos priekšmetos - dizainā un tehnoloģijās, ķīmijā, ekonomikā un uzņēmējdarbībā. Bērni bieži vien zina vairāk par materiāliem un šķirošanu nekā viņu vecāki un pat atgādina pieaugušajiem, kā pareizi rīkoties. Tas ir pozitīvi, jo pārmaiņas sākas ar zināšanām, kas vēlāk pārtop ikdienas paradumos.

- Ar ko sākt cilvēkam, kurš līdz šim visus atkritumus metis vienā maisā?

- Vispirms jānoskaidro, kādas šķirošanas iespējas ir pieejamas dzīvesvietā. Jāizlasa informācija uz konteineriem vai jāsazinās ar atkritumu apsaimniekotāju, lai saprastu, kurus materiālus un iepakojumus drīkst šķirot. Ja plastmasu, papīru, metālu un stiklu atdalām no sadzīves atkritumiem, varam samazināt kopējo atkritumu apjomu un arī izmaksas, jo par dalīti savāktajiem iepakojuma atkritumiem iedzīvotāji parasti nemaksā tāpat kā par sadzīves atkritumiem. Galvenais ir šķirot pareizi un sākt pakāpeniski. Kad vienreiz esi noskaidrojis, kur konkrēto iepakojumu likt, nākamreiz to izdarīt jau ir daudz vienkāršāk.

- Kāds būtu jūsu galvenais ieteikums ikvienam, kurš vēlas samazināt atkritumu daudzumu?

- Neļauties reklāmām un impulsīviem pirkumiem. Dot sev mazliet laika un, ja kaut ko gribas nopirkt, nevis iegādāties uzreiz, bet nogaidīt dažas dienas. Iespējams, pēc tam sapratīsim, ka šī lieta nemaz nav vajadzīga.
 

Atkritumu samazināšana nav atkarīga tikai no likumiem vai tā, kā rīkojas citi. Tā ir arī mūsu pašu izvēle - pirkt apdomīgāk, lietas izmantot ilgāk, salabot to, ko iespējams salabot, un atkritumus šķirot pareizi.

Projektu „Radio Alise Plus sabiedrības informēšanas projekts „Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē”” līdzfinansē no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem.