Zaļā Latgale: Saruna ar Kārli Mendziņu par Elektroauto uzlādes infrastruktūru Latvijā - kas jau paveikts un kā vēl pietrūkst?

-Izstāstiet, Kas ir portāls “Uzlādēts.lv” un kāpēc radās ideja to izveidot?

- “Uzlādēts.lv” apkopo informāciju par elektroauto, uzlādi, zaļāku dzīvesveidu un atjaunīgajiem energoresursiem. Ideja radās pēc paša pieredzes, kad iegādājos elektroauto un sapratu, ka latviešu valodā par šo tēmu informācijas nav pietiekami daudz un tā ne vienmēr ir patiesa. Tāpēc vēlējos šo informācijas trūkumu aizpildīt. Portāls darbojas jau aptuveni astoņus gadus.

- Kā jūs pats nonācāt līdz pirmajam elektroauto?

- Mani vienmēr interesējušas jaunākās tehnoloģijas. Kad sāku vairāk interesēties par elektroauto, uzdūros valsts plānam par nacionālā uzlādes tīkla izveidi. Nodrošināta uzlāde visā Latvijā izskatījās perspektīvi, un nodomāju, ka nākamā automašīna būs elektriskā. Pēc tam viss notika ātri. Sludinājumu portālā ieraudzīju elektroauto, kas bija manā cenu kategorijā, nosūtīju sludinājumu sievai, un viņa atbildēja – ņemam. Aptuveni nedēļu vēlāk jau braucu ar savu elektroauto.

- Kāda bija Jūsu pirmā pieredze ar elektroauto?

- Automašīnu nopirku februārī, mīnus 14 grādos, Tukumā, un braucu uz Rīgu. Toreiz Latvijā bija tikai apmēram trīs uzlādes iespējas. Pēc tam situācija strauji mainījās – tika izveidots valsts nacionālais tīkls un tirgū ienāca arvien vairāk privāto operatoru. Es pats esmu izgājis ceļu no situācijas, kad uzlādes iespēju bija ļoti maz, līdz šodienai, kad staciju var atrast diezgan vienkārši.

- Kā jūs vērtējat pašreizējo uzlādes infrastruktūru?

- Latvija publiskās ātrās uzlādes infrastruktūras ziņā ir vairākus gadus priekšā savam elektroauto skaitam. Mums ir nacionālais tīkls “e-mobi”, ko papildina privātie operatori. Uzlādes stacijas ir arī Liepājā, Cēsīs, Valmierā, Daugavpilī, Rēzeknē un citviet. Rēzekne šajā ziņā ir īpašs piemērs – tur jau vairākus gadus atrodas Tesla Supercharger, un pilsēta bija viena no pirmajām, kur apritē tika palaisti elektriskie autobusi.

- Kas infrastruktūrā mums vēl pietrūkst vai ir tādas lietas?

- Nevis ātrās uzlādes staciju uz ceļiem, bet lēnās uzlādes pilsētās un galamērķos. Ja aizbraucu no Rīgas uz Rēzekni, mans mērķis nav pavadīt 20 minūtes pie ātrās uzlādes stacijas. Es gribu apskatīt pilsētu, aiziet uz restorānu vai kultūras objektu. Tas var būt vairāku stundu vai pat dienas jautājums. Šādā situācijā man ir izdevīgi, ka automašīna šajā laikā lēnām lādējas. Tāpēc viesnīcām, kempingiem, kultūras objektiem un sporta centriem būtu nozīmīgi nodrošināt lēnās uzlādes iespējas.

- Tātad ātrā un lēnā uzlāde paredzēta dažādām situācijām?

- Jā. Ātrā uzlāde vajadzīga, kad esmu ceļā un man jāturpina brauciens. Savukārt galamērķī ātrums nav būtisks. Ja automašīna stāv trīs, astoņas vai desmit stundas, tā var mierīgi lādēties visu šo laiku.

- Kā situācija izskatās ārpus lielajām pilsētām, piemēram, ārpus Daugavpils un Rēzeknes?

- Uz lielajiem reģionālajiem un valsts nozīmes ceļiem darbojas nacionālais uzlādes tīkls, kura mērķis ir nodrošināt stacijas aptuveni ik pēc 30–50 kilometriem. Laukos situācija ir citāda. Ja cilvēks dzīvo privātmājā vai viensētā, viņam parasti ir iespēja automašīnu uzlādēt pie mājas vai garāžā. Tāpēc publiskais tīkls laukos ne vienmēr ir tik būtisks kā pilsētas dzīvokļa iedzīvotājam.

- Kā Latvijas uzlādes infrastruktūra izskatās salīdzinājumā uz Eiropas fona?

- Latvija ir īpaši spēcīga ātrās uzlādes infrastruktūras ziņā. Eiropas Savienībā ir orientieris, ka uz katriem desmit elektroauto vajadzētu būt vismaz vienai uzlādes pieslēgvietai. Latvija kopā ar Bulgāriju ir starp līderiem ātro uzlādes staciju skaita ziņā attiecībā pret elektroauto skaitu. Mūsu pilnībā elektrisko automašīnu īpatsvars autoparkā joprojām ir tikai ap 2–2,5 procentiem, tāpēc pašreizējais ātrās uzlādes tīkls dažviet pat apsteidz pieprasījumu.

- Kā cilvēkam saprast, kur ir iespēja uzlādēt un kā varēs samaksāt?

- Latvijā ļoti noderīga ir “Mobilly” aplikācija, kurā pieejamas gandrīz visu lielāko operatoru stacijas – “Eleport”, “Ignitis”, “Enefit”, “Elektrum” un citi. Dažās stacijās iespējams izmantot arī QR kodu, bet “Virši” uzlādes vietās arī norēķināties pie kases.

- Kā risināt uzlādi pie daudzdzīvokļu mājām?

- Jaunajās ēkās situācija ir labāka – likumdošana paredz iespēju izveidot nepieciešamo infrastruktūru. Vecajās daudzdzīvokļu mājās ir sarežģītāk, jo jāpanāk iedzīvotāju vienošanās. Ja mājā ir, piemēram, 96 dzīvokļi, tas var kļūt par nopietnu šķērsli. Tomēr, elektroauto skaitam pieaugot, šis jautājums būs jārisina. Cilvēkam, kurš dzīvo dzīvoklī, būtu ļoti ērti vakarā pieslēgt automašīnu un no rīta iekāpt uzlādētā auto.

- Latgalē īpaši aktuāls ir jautājums par pierobežas teritorijām. Vai šeit būtu nepieciešama lielāka pašvaldību iesaiste?

- Ideālā pasaulē uzlādes iespēju noteikti varētu būt vairāk. Taču jāskatās arī uz ekonomisko realitāti. Operators, izvēloties vietu jaunai stacijai, vērtē iedzīvotāju skaitu un potenciālo klientu plūsmu. Ja uzlādes gadījumu ir ļoti maz, komerciāli tas nav izdevīgi. Tāpēc šeit varētu būt nozīmīga pašvaldību loma. Privātajam operatoram interesantāk ir uzstādīt ātro staciju tur, kur ir liela cilvēku plūsma, savukārt pašvaldība varētu izvēlēties lēnāku risinājumu vietās, kur tas vairāk kalpotu kā sabiedrisks pakalpojums.

- Kas visvairāk veicinās elektroauto skaita pieaugumu?

- Galvenais faktors būs lietoto elektroauto cena. Tiklīdz lietots elektroauto iekļaujas cilvēka budžetā, daudzi mīti un bažas pazūd. Ja cilvēka budžets ir ap 15 tūkstošiem eiro, jau šobrīd ir pietiekami plaša izvēle. Nākotnē lietoto elektroauto cenas kļūs vēl konkurētspējīgākas.

- Kā vēl varētu uzlaboties pats uzlādes process?

- Viens no virzieniem ir “Plug & Charge” tehnoloģija. Tas nozīmē – piebrauc pie stacijas, iespraud kabeli, un automašīna pati identificē lietotāju un sāk uzlādi. Nebūs jādomā, kādā aplikācijā jāreģistrējas un kā samaksāt. Nākotnē uzlāde varētu kļūt tikpat vienkārša kā degvielas uzpilde.

Šī intervija bija būtiska, jo parādīja, ka Latvija elektroauto uzlādes infrastruktūras ziņā nav atpalikusi no Eiropas. Vienlaikus tā iezīmēja nākamos uzdevumus – lēnās uzlādes attīstību pilsētās, iespējas pie daudzdzīvokļu mājām un pašvaldību iesaisti vietās, kur komerciāli infrastruktūras izveide nav pietiekami izdevīga.

Projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē” visa gada garumā turpinās stāstīt par risinājumiem, atbalsta iespējām un praktiskiem piemēriem — radio ēterā, sociālajos tīklos un drukātajos medijos.

Projektu “Radio Alise Plus sabiedrības informēšanas projekts “Zaļais dialogs un pārmaiņas Latgalē”” līdzfinansē no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem.