Vācija

Vācija ir viena no Eiropas Savienības dibinātājvalstīm. Pēc iedzīvotāju skaita tā ir lielākā valsts Eiropas Savienībā ar vairāk nekā 83 miljoniem iedzīvotāju.

Vācijas galvaspilsēta Berlīne ir visslielāka pilsēta Eiropas Savienībā pēc platības un tajā varētu ietilpt 9 Parīzes. Berlīnes simbols ir lācis, kas attēlots gan pilsētas ģerbonī, gan karogā. Lācis ģerbonī tiek lietots jau no 13. gadsimta un tas saistīts ar leģendu par Brandenburgas mārgrāfu Albertu "Lāci" (Albrecht der Bär), kurš tiek uzskatīts par Berlīnes dibinātāju. "Zelta lācis" ir prestižākā balva Berlīnes Starptautiskajā kinofestivālā, savukārt želejkonfekšu lācīši ir viens no populārākajiem Berlīnes kārumiem.

Lielākā Vācijas upe ir 1 233 km garā Reina. Vācijā ir vairāk nekā 400 zooloģisko dārzu, kas ir visvairāk pasaulē. Vācija ir slavena ar savu rūpniecību un uzņēmumiem, īpaši ar mašīnbūvi, vācu koncerni ir Volkswagen, BMW, Mercedes-Benz un Porsche.

Oktoberfest ir 16 dienu ilgs ikgadējs festivāls Minhenē. Festivāls šogad notiks no 19. septembra līdz 4. oktobrim. Oktoberfest ik gadu apmeklē ap 6 miljoniem cilvēku. Pirmoreiz Oktoberfest notika 1810. gadā par godu Bavārijas prinča Ludviga I un kāzām ar Saksijas-Hildburghauzenes Terēzi. Šobrīd tas ir pasaulē lielākais alus festivāls, kurā tiek pasniegts īpašs, Bavārijā brūvēts alus, kas tiek baudīts no tradicionāliem stikla (agrāk māla) kausiem, ko sauc par "Mass". Apmeklētāji un viesmīles bieži tērpjas tradicionālajos Bavārijas tautas tērpos. Alu papildina desiņas, jo Vācija lepojas ar vairāk nekā 1200 dažādiem desu veidiem. Šīs desas, vāciski pazīstamas kā “Wurst”, atšķiras ne tikai garšas ziņā, bet arī tekstūrā, izmērā un reģionālajās pagatavošanas metodēs.

Vācija lepojas ne tikai ar vērienīgiem festivāliem. Dižie vācu komponisti Johans Sebastiāns Bahs, Rihards Štrauss, Roberts Šūmanis, Rihards Vāgners ieņem nozīmīgu vietu klasiskās mūzikas pasaulē. Bez pasaulslavenā vācu komponista Ludviga van Bēthovena nebūtu Eiropas himnas – Oda priekam ir viņa 9. simfonijas fragments. Komponista pazīstamākie darbi ir simfonijas, klavieru sonātes Patētiskā, Mēnesnīcas sonāte, Apasionāta, kā arī miniatūra Elīzei.

Katrai valstij — savs stāsts. Katram stāstam — sava skaņa. Un tieši mūzikā šodien Eiropa kļūst vienota. Un arī mūsdienās Vācija skan — spēcīgi, enerģiski un pārliecinoši.

Šogad, sešpadsmitajā maijā, Vīnē, Austrijā, notiks jubilejas — septiņdesmitais — Eirovīzijas dziesmu konkurss. Un Vācija uz šīs skatuves nes savu stāstu. Tāpēc šodien skan “Fire” — Sarah Engels. Dziesma, ar kuru Vācija šogad piedalās Eirovīzijā — un runā ar Eiropu mūsdienu valodā.


 

Tagad atskaņo