Slovākija

Valsts galvaspilsēta ir Bratislava, kas atrodas pie Donavas upes un ir viena no retajām galvaspilsētām pasaulē, kas robežojas ar divām valstīm — Austriju un Ungāriju. Pilsētas simbols ir Bratislavas pils, kas slejas virs vecpilsētas.

Slovākijā ir Karpatu kalni, un tās teritorijā atrodas arī Augstie Tatri — populārs tūrisma un slēpošanas reģions. Slovākijas augstākais punkts ir Gerlaha virsotne, kas sasniedz 2655 metrus virs jūras līmeņa. Slovākijā ir 9 nacionālie parki un 14 dabas rezervāti. Vairāk kā pusi Slovākijas teritorijas aizņem meži, kas veicina valsts bioloģisko daudzveidību un kalpo kā svarīgas dabiskās dzīvotnes, piemēram, Slovākijā mīt liela brūno lāču populācija.

Valsts ir slavena ar savām pilīm — Slovākijā ir vairāk nekā 100 piļu un cietokšņu. Viena no iespaidīgākajām ir Spišas pils, kas ir viena no lielākajām pilsdrupām Eiropā un iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Slovāku tradicionālie ēdieni ir bryndzové halušky — kartupeļu klimpiņas ar aitas sieru, kā arī kapustnica — skābu kāpostu zupa.

Slovākija lepojas ar bagātu pazemes pasauli - vairāk kā 6000 alas. Starp ievērojamākajām alām ir Dobšinskas ledus ala un Domikas ala, kas ir UNESCO Pasaules mantojuma objekts.

Katru rudeni Slovākijas pilsētā Košicē notiek Košices starptautiskais miera maratons, kas veltīts mieram kā lielākajai pasaules vērtībai. Košices miera maratons ir vecākais maratons Eiropā un otrais vecākais pasaulē (pēc Bostonas maratona). Pirmo reizi tas notika 1924. gadā. Šogad maratons notiks 4. oktobrī.

Katrai valstij — savs stāsts. Katram stāstam — sava skaņa. Un tieši mūzikā šodien Eiropa kļūst vienota. Un arī tad, kad valsts nepiedalās Eirovīzijas skatuvē, tās balss Eiropā nekur nepazūd — tā turpina skanēt caur kultūru, dabu un cilvēkiem. Un Slovākija skan — dziļi, mierīgi un patiesi. Tāpēc šodien skan “Horehronie” — Kristína. Dziesma, kas ienes Slovākijas dabas, tradīciju un dvēseles sajūtu — tieši tādu, kāda ir pati valsts.