Nīderlande

Nīderlandes galvaspilsēta Amsterdama ir slavena ar kanāliem. Amsterdamas kanālu sistēma ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Nīderlandē ir vairāk velosipēdu nekā iedzīvotāju. Velosipēdi Amsterdamā ir kļuvuši par neatņemamu dzīvesstila un pilsētvides sastāvdaļu, kurus iedzīvotāji izmanto, lai ātri un droši pārvietotos pa pilsētu. Pilsētā ir plašs un pārdomāts velosipēdu celiņu tīkls, ne mazāk svarīgi – Amsterdama ir pilnīgi plakana, kas padara pārvietošanos ar velosipēdu vieglu un piemērotu visiem vecumiem.

Savukārt valdības un karaļa rezidence atrodas Hāgā un Hāga bieži tiek dēvēta par “pasaules tiesību galvaspilsētu”, jo tur atrodas vairākas starptautiskas tiesas un organizācijas.

Nīderlande ir pazīstama ar vēja dzirnavām, tulpju laukiem un efektīvo ūdens pārvaldību — liela daļa valsts teritorijas atrodas zem jūras līmeņa un tiek aizsargāta ar dambjiem un kanāliem.

Valsts ir viena no pasaules lielākajām lauksaimniecības eksportētājām, īpaši ziedu un dārzeņu jomā. Slavenākais pavasara ziedu parks ir Keukenhofa, kur katru gadu 32 ha platībā zied miljoniem tulpju. Tulpes nav vietējais augs — tās 16. gadsimtā tika ievestas no Osmaņu impērijas, bet nu kļuvis par valsts simbolu.

Nīderlande ir slavena ar sieru, īpaši ar Gouda siers un Edam. Tradicionāls našķis ir siļķe, ko bieži ēd ar sīpoliem un marinētu gurķi.

Nīderlandieši ir pati garākā nācija pasaulē. Vidējais augums Nīderlandē ir 182 cm vīriešiem un 170 cm sievietēm.

Valstī tiek īpaši mīlēta deju mūzika, dīdžeji Armin Van Buren, Tiesto, Ferry Corsten nāk no Nīderlandes.

Nīderlande ir nozīmīgs zinātnes un tehnoloģiju centrs, izgudrojot vairākas ikdienā plaši izmantotas lietas, piemēram, CD, DVD diskus, WiFi un Bluetooth.

Tāpat Nīderlande devusi pasaulei izcilus māksliniekus, piemēram, Vinsents van Gogs un Rembrants.

Katrai valstij — savs stāsts. Katram stāstam — sava skaņa. Un tieši mūzikā šodien Eiropa kļūst vienota. Un arī tad, kad valsts neuzkāpj uz skatuves, tās balss Eiropā turpina skanēt.

Šogad Nīderlande nepiedalās Eirovīzijas dziesmu konkursā, paužot savu nostāju par notikumiem pasaulē. Taču tās balss Eiropā joprojām skan — caur kultūru, caur cilvēkiem un caur mūziku. Tāpēc šodien skan “Europapa” — Joost Klein. Dziesma, kas ironiski, spilgti un ļoti personiski runā par Eiropu — kā mājām.