Kipra

Kipra ir Vidusjūras trešā lielāka sala, kas atrodas trīs kontinentu krustcelēs – šeit mijas Eiropas, Āfrikas un Āzijas ceļi. Kiprā var redzēt ne tikai trīs kontinentu floru un faunu, bet arī kultūras pēdas, ko atstājuši grieķi, feniķieši, turki, francūži un angļi. Kipra savulaik bija romiešu ģenerāļa Marka Antonija dāvana Ēģiptes karalienei Kleopatrai.

Kipra ir slavena ar savu seno vēsturi un mitoloģiju – pēc leģendas tieši šeit, pie Pafosas piekrastes, no jūras putām piedzima mīlestības un skaistuma dieviete Afrodīte. Šī vieta, ko sauc par Afrodītes klinti, ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Kiprā.

Kiprā joprojām darina pasaulē vecāko vīnu, kas iekļauts arī Ginesa rekordu grāmatā, Commandaria - dzintara krāsas saldo deserta vīnu, kura pirmsākumi meklējami 2000. gadā pirms mūsu ēras.

Runā, ka Kiprā ir vairāk kaķu nekā cilvēku – 1,5 miljoni kaķu un tikai 1,3 miljoni cilvēku. Leģenda vēsta, ka sensenos laikos uz Kipru tika nosūtīts kuģis ar kaķiem, lai tie medītu čūskas, kas bija apsēdušas salu. Taču kaķiem Kipra tik ļoti patikusi, ka viņi tur apmetušies uz visiem laikiem. Kaķis nu ir kļuvis par Kipras simbolu.

Pateicoties atrašanās vietai, Kipra ir pazīstama ar savām skaistajām pludmalēm un silto klimatu – saulaino dienu skaits gadā šeit ir viens no lielākajiem Eiropā - no 300 līdz 340 saulainām dienām.

Starp citu – Latvija un Kipra atrodas vienā laika joslā.

Katrai valstij — savs stāsts. Katram stāstam — sava skaņa. Un tieši mūzikā šodien Eiropa kļūst vienota. Un Kipra šo stāstu ienes Eiropas lielajā skatuvē ar savu dienvidu noskaņu.

Šogad, sešpadsmitajā maijā, Vīnē, Austrijā, notiks jubilejas — septiņdesmitais — Eirovīzijas dziesmu konkurss. Un Kipra uz šīs skatuves nes savu stāstu. Tāpēc šodien skan “JALLA” — Antigoni. Dziesma, ar kuru Kipra šogad piedalās Eirovīzijā — un nes Eiropai savu dienvidu temperamentu.