Ungārija

Valsts galvaspilsēta ir Budapešta, kas veidojusies, apvienojot divas pilsētas — Budu un Peštu — abpus Donavas upei. Donava ir viena no garākajām upēm Eiropā, kas šķērso vai veido robežas visvairāk valstīm pasaulē – Donava tek caur vai robežojas ar Vāciju, Austriju, Slovākiju, Ungāriju, Horvātiju, Serbiju, Bulgāriju, Rumāniju, Moldovu un Ukrainu.

Donavas krastos atrodas četras valstu galvaspilsētas: Vīne (Austrija), Bratislava (Slovākija), Budapešta (Ungārija) un Belgrada (Serbija).

Ungārijā ir arī Balatona ezers — lielākais ezers Centrāleiropā, ko bieži dēvē par “Ungārijas jūru”.

Ungārija ir slavena ar termālajiem avotiem, kas veido Ungārijas SPA kultūru, piedāvājot gan atpūtu, gan dziedinošu terapiju.

Svarīgs vēstures fakts - Budapešta ieviesa otro metro sistēmu Eiropā, kas sāka darboties 1896. gadā, drīz pēc pirmās metro sistēmas atklāšanas Londonā. Šis vēsturiskais pazemes dzelzceļš kalpoja kā Budapeštas efektīvā sabiedriskā transporta tīkla galvenais elements, veicinot pilsētas izaugsmi un modernizāciju.

Ungāri ir izcili izgudrotāji, ieguvuši 16 Nobela prēmijas dažādās zinātņu jomās. Viens no ungāru izgudrojumiem ir Rubika kubs - telpiska matemātiskā rotaļlieta kuba formā, ko 1974. gadā izgudroja Ungārijas arhitektūras profesors un tēlnieks Ernē Rubiks. Savukārt lodīšu pildspalvu 1938. gadā izgudroja ungāru žurnālists Lāslo Bīro kopā ar savu brāli, ķīmiķi Georgu Bīro.

Tradicionālā ungāru virtuve ir sātīga un aromātiska. Viens no pazīstamākajiem ēdieniem ir Goulash — bagātīga zupa ar gaļu un papriku. Populārs ir arī langošs — cepta mīklas maize ar dažādām piedevām.

Katrai valstij — savs stāsts. Katram stāstam — sava skaņa. Un tieši mūzikā šodien Eiropa kļūst vienota. Un arī tad, kad valsts neiznāk uz Eirovīzijas skatuves, tās balss Eiropā nekur nepazūd — tā turpina skanēt caur kultūru, cilvēkiem un sajūtām. Un Ungārija skan — spilgti, dziļi un izteiksmīgi. Tāpēc šodien skan “Az én apám” — Joci Pápai. Dziesma, kas atspoguļo Ungārijas dvēseli — personisku, sirsnīgu un patiesu.