Lietuva

Lietuvas Lielhercogiste savulaik bija viena no lielākajām valstīm Eiropā, mūsdienās Lietuva ir lielākā no Baltijas valstīm, Viļņa 2025. gadā kļuva par lielāko pilsētu Baltijas valstīs, izkonkurējot Rīgu. Viļņa ir arī viena no zaļākajām galvaspilsētām Eiropā — vairāk nekā puse pilsētas teritorijas ir zaļās zonas. Netālu no Viļņas atrodas Eiropas ģeogrāfiskais centrs. 1997. gadā uz pakalna, kas atbilst noteiktajām koordinātām – 54 grādi 54 minūtes ziemeļu platuma un 25 grādi 19 minūtes austrumu garuma, tika uzstādīts 9 tonnas smags akmens un atzīmēts Eiropas ģeogrāfiskais centrs. Dati par Eiropas ģeogrāfisko centru ir atzīti un ierakstīti Ginesa pasaules rekordu grāmatā.  Lai atzīmētu Lietuvas iestāšanos Eiropas Savienībā 2004. gadā, tur uzstādīta arī skulptora Gedimina Jokūboņa veidota balta granīta kolonna ar 12 zvaigžņu kroni, kas pārklāts ar zeltu.

Lietuviešu valoda ir viena no senākajām dzīvajām indoeiropiešu valodām, un tā ir ļoti līdzīga senajai sanskrita valodai.

Tūristu iecienīta vieta ir Kuršu kāpa — unikāla smilšu kāpu teritorija, kas ietverta UNESCO mantojuma sarakstā. Par Kuršu kāpu sauktā Baltijas jūras pussala ir 98 kilometrus gara, 0,4 – 4 kilometrus plata zemes strēle, ko no cietzemes atdala iekšējā ūdenstilpne Kuršu līcis. Kuršu kāpa savienojas ar cietzemi ne vairs Lietuvas, bet Krievijas t.i. Kaļiņingradas apgabala teritorijā. Lietuvā ietilpst Kuršu kāpas ziemeļu daļa aptuveni 50 kilometru garumā – no Kāpugala līdz Nidai. Turpat aiz Nidas ir robežkontroles punkts. Viena no slavenākajām apskates vietām Kuršu kāpā ir tās pašā ziemeļu galā esošais Jūras muzejs un delfinārijs.

Lietuvā atrodas arī iespaidīgi kultūras un reliģiskie objekti, piemēram, Krustu kalns, kur izvietoti vairāk kā 200 tūkstoši krustu. Vēstures hronikās kalns pirmo reizi pieminēts 1850. gadā, tiek uzskatīts, ka pats pirmais krusts uzlikts 1831. gadā.

Lietuvā tautas sporta veids ir basketbols. Lietuvas basketbola izlase ir ieguvusi trīs zelta medaļas Eiropas čempionātā - 1937., 1939. un 2003. gadā. Komanda izcīnīja bronzas medaļas 1992., 1996. un 2000. gada Olimpiskajās spēlēs, kā arī 2010. gada Pasaules kausa izcīņā.

Lietuviešu virtuves slavenākais ēdiens ir cepelīni. Nosaukumu tie ieguvuši savas ovālās formas dēļ, kas līdzinās grāfa Cepelīna radītajam dirižablim. Savukārt nacionālais deserts ir šakotis - kūka, kas cepta uz rotējoša iesma krāsnī vai uz atklātas uguns.

Lietuvas nacionālais putns ir stārķis, bet nacionālais augs – rūta.

Katrai valstij — savs stāsts. Katram stāstam — sava skaņa. Un tieši mūzikā šodien Eiropa kļūst vienota. Un Lietuva šo stāstu turpina — mūsdienīgi, drosmīgi un ar savu raksturu.

Šogad, sešpadsmitajā maijā, Vīnē, Austrijā, notiks septiņdesmitais Eirovīzijas dziesmu konkurss. Un Lietuva uz šīs skatuves nes savu stāstu. Tāpēc šodien skan “Sólo Quiero Más” — Lion Ceccah. Dziesma, ar kuru Lietuva šogad piedalās Eirovīzijā — un runā ar Eiropu mūsdienīgā, brīvā valodā.