Slovēnija

Valsts galvaspilsēta ir Ļubļana — zaļa pilsēta, kas tulkojumā nozīmē “mīlētā”. Pilsētas arhitektūra ievērojama ar savdabīgā arhitekta Jožes Plečnika darbiem, kura ietekmi uz pilsētas tēlu var salīdzināt ar Antonio Gaudi ietekmi uz Barselonu.

Slovēnijā plešas Alpi, kā arī tā ir bagāta ar daudziem ezeriem un upēm. Viens no slavenākajiem dabas objektiem ir Bledas ezers ar nelielu salu un baznīcu tā vidū. Slovēnijas augstākā virsotne ir Jūlija Alpu Triglavs (2864 m). Tas ir viens no Slovēnijas simboliem, attēlots Slovēnijas karogā un ģerbonī, kā arī uz Slovēnijas 50 centu monētas. Ap kalnu izveidots Triglava nacionālais parks.

Valsts ir pazīstama arī ar savām alām. Postojnas ala ir viena no lielākajām un iespaidīgākajām alām Eiropā, savukārt Škocjanas alas ir iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Slovēnijas alās dzīvo unikāls dzīvnieks — olm, kas pazīstams arī kā “cilvēkzivs”, tas ir astainais abinieks, ar bālu, caurspīdīgu ādu, kas nedaudz atgādina cilvēka ādas krāsu (no kā cēlies nosaukums "cilvēkzivs"). Ķermenis ir apmēram 20-30 cm garš un čūskveidīgs, olmi var dzīvot ļoti ilgi — pat vairāk nekā 100 gadus.

Tradicionālie slovēņu ēdieni ir potika — salds rullītis ar dažādiem pildījumiem, kā arī kranjska klobasa — slavenā desiņa.

Slovēnijai ir 46 km gara piekraste pie Adrijas jūras. Slovēnijā ir viena no lielākajām brūno lāču populācijām Eiropā, ko var doties vērot valsts mežos. Slovēnija Eiropā ir pazīstama arī kā "biškopības sirds un dvēsele", teju katrs 200ais Slovēnijā ir biškopis. Slovēnija ir dzimtene pasaulē iecienītajai bišu pasugai Karniola bite, kas pazīstama ar savu miermīlīgumu, čaklumu un labu pielāgošanos mainīgiem laika apstākļiem. Slovēnijas biškopji aktīvi darbojas, izglītojot sabiedrību. Viņi aizsāka iniciatīvu "Eiropas medus brokastis" (kas vēlāk pārtapa par medus brokastīm skolās), un valstī ir plaši izplatīti biškopības klubi skolās. Slovēnija bija iniciatore arī Pasaules bišu dienas (20. maijs) noteikšanai, lai pievērstu uzmanību bišu nozīmei ekosistēmā.

Katrai valstij — savs stāsts. Katram stāstam — sava skaņa. Un tieši mūzikā šodien Eiropa kļūst vienota. Un arī tad, kad valsts neiznāk uz Eirovīzijas skatuves, tās balss Eiropā turpina skanēt — caur kultūru, caur cilvēkiem un caur sajūtām. Un arī šodien Slovēnija skan — tīri, dziļi un harmoniski. Tāpēc šodien skan “Carpe Diem” — Joker Out. Dziesma, kas aicina dzīvot šodien — brīvi, viegli un ar prieku.